Ekskluzīvā ekonomiskā zona (EEZ) ir punkts, kas stiepjas 200 jūras jūdzes (370 km.) no valsts zemūdens atzīmes, kas ir punkts krasta līnijā, kas var ne vienmēr sakrist ar bēgumu. Šajā zonā piederošajai valstij ir ekskluzīvas tiesības izpētīt, izmantot un aizsargāt jūras īpašumus šajā apgabalā. Piemēram, ekskluzīvā ekonomiskā zona skaidri parāda, ka valsts var urbt un pārdot naftu vai tiesības uz naftu šajā noteiktajā apgabalā. Zona ir teritoriālo ūdeņu un piegulošās zonas paplašinājums.
Lai saprastu, kas ir ekskluzīvā ekonomiskā zona, ir svarīgi saprast, kādas citas zonas sniedzas jūrā. Pirmā robeža, kas stiepjas jūrā, ir teritoriālais ūdens, kas ir apgabals, kurā parasti tiek piemēroti visi valsts vai jurisdikcijas likumi. Šis apgabals sniedzas 12 jūras jūdzes (22.2 km.) okeānā. Pieguļošā zona ir apgabals, kurā valsts parasti var īstenot tādus likumus kā muita un imigrācija. Tas iestiepjas 24 jūras jūdzes (44.4 km.) okeānā.
Pieguļošā zona ir daļa no ekskluzīvās ekonomiskās zonas, tāpat kā teritoriālie ūdeņi. Pēc ekskluzīvās ekonomiskās zonas ir atklātā jūra. Šī ir joma, kurā neviens nevar izvirzīt pretenzijas, kuras ievēro neviena starptautiska aģentūra. Daži starptautiskie likumi var tikt piemēroti, taču uz atklājumiem un resursiem var pretendēt ikviens.
Jūras tiesību konvencija 1982. gadā noteica pašreizējo noteikumu ekskluzīvai ekonomiskajai zonai. Lai gan konvencija tika izveidota 1980. gadu sākumā, tā stājās spēkā tikai 1994. gadā. Kopš tā laika zonas ir spēkā visās piekrastes valstīs. Dažos gadījumos valstīm vai jurisdikcijām, kurām nav krasta, var būt arī piekļuve dažām EEZ zonām.
EEZ ietvaros valstij vai jurisdikcijai ar tiesībām ir liela kontrole pār resursu izmantošanu, neskatoties uz starptautiskās sabiedrības vēlmēm. Piemēram, ASV savā EEZ varētu iegūt zivju sugas līdz tādam līmenim, kas tiek uzskatīts par neilgtspējīgu. Neatkarīgi no tā, ko domā pārējā pasaule, citām valstīm nebūtu tiesību iejaukties. Šādi dažas valstis attaisno vaļu medības.
Gadījumos, kad okeāna attālums starp divu valstu zemēm ir mazāks par 400 jūdzēm, katras EEZ var ierobežot līdz mazāk nekā 200 jūdzēm. Šādos apstākļos valstis parasti sadala starpību vienmērīgi. Tā, piemēram, ja starp divām valstīm ir 100 jūdzes (161 km), katrai no tām būtu 50 jūdzes (aptuveni 80.5 km) EEZ.