Elektromagnētiskais starojums ir termins, ko lieto, lai aprakstītu enerģiju nesošu daļiņu plūsmu, kas virzās uz āru no elektromagnētiskā avota. Enerģijai šajās plūsmās var ievērojami atšķirties jauda, un to mēra ar elektromagnētisko spektru. Šis starojuma veids var būt labvēlīgs, nekaitīgs vai ārkārtīgi bīstams cilvēkiem atkarībā no avota, starojuma līmeņa un iedarbības ilguma.
Ir gan dabiski, gan cilvēka radīti elektromagnētiskā starojuma avoti. Piemēram, saule ir intensīvs starojuma avots, kam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz dzīvajām būtnēm. Saule arī rada gan redzamas, gan neredzamas elektromagnētiskās plūsmas. Saules ultravioletie stari ir neredzami un pārmērīgas iedarbības gadījumā izraisa saules apdegumus un ādas vēzi. Varavīksne tomēr ir redzama un nekaitīga Saules radītā elektromagnētiskā efekta daļa, jo cilvēka acis uztver redzamos gaismas viļņu garumus kā dažādas krāsas.
Cilvēka radītie elektromagnētiskā starojuma avoti ir rentgena stari, radioviļņi un mikroviļņi, lai gan pastāv arī daži dabiski avoti. Cilvēki izmanto mikroviļņus un radioviļņus, lai darbinātu mašīnas un palielinātu komunikācijas spējas. Mobilie tālruņi, radioaparāti, mikroviļņu krāsnis un radari rada elektromagnētisko starojumu. Tas ir radījis zināmas bažas, ka pieaugošā elektromagnētisko ierīču izplatība izraisīs lielu radiācijas izraisītu slimību, piemēram, vēža, pieaugumu. Pagaidām daži pētījumi liecina, ka sadzīves ierīču iedarbība ir pietiekami spēcīga, lai izraisītu ģenētisku mutāciju vai vēzi.
Zinātnieki sadala elektromagnētisko starojumu divos veidos – nejonizējošo un jonizējošo. Nejonizējošās šķirnes ietver redzamo starojumu, infrasarkano starojumu un lielāko daļu zemas enerģijas starojuma veidu, piemēram, radio un mikroviļņus. Pārmērīga nejonizējošā starojuma iedarbība var izraisīt ādas apdegumus, taču maz ticams, ka tā izraisīs ģenētisku mutāciju vai izmainīs šūnu struktūru. Jonizējošais starojums, piemēram, tas, ko izmanto vēža ārstēšanā, sastāv no augstas enerģijas viļņu garumiem un faktiski var mainīt vai mutēt DNS. Lai gan to var izmantot, lai ārstētu šūnas, kas ietekmē slimības, piemēram, vēzi, tas var izraisīt arī nopietnus un, iespējams, letālus šūnu bojājumus, kas izraisa iedzimtus defektus vai staru slimību.
Elektromagnētiskā starojuma jauda var būt gan noderīga, gan postoša cilvēkiem. Lai gan tā ir kļuvusi par būtisku tehnoloģiju sastāvdaļu, tā joprojām ir milzīga atbildība cilvēku veselībai. Pārmērīga starojuma iedarbība gan akūtā devā, gan lēnā, nepārtrauktā uzņemšanā var ātri izraisīt slimības un pat sāpīgu nāvi. Tomēr, tā kā šis starojuma veids ir arī dabiska cilvēka vides sastāvdaļa, no zināma starojuma iedarbības nav iespējams izvairīties.