Elaeis ģints sastāv no divām palmu sugām, kuras abas apzīmē ar vispārpieņemto nosaukumu “eļļas palma”, jo to augļus un kodolus izmanto palmu eļļas ražošanai. Šīs sugas ir Elaeis oleifera jeb Amerikas eļļas palma un Elaeis guineensis jeb Āfrikas eļļas palma. Pirmās sugas ir sastopamas Centrālamerikā un Dienvidamerikā, bet otrās dzimtene ir Rietumāfrika. Šīs palmas parasti audzē komerciālās plantācijās, jo to ražotajai eļļai ir plašs pielietojums.
Eļļas palma ir daudzgadīgs koks, kas var izaugt līdz 50 pēdām (15 metriem) un var dzīvot līdz 30 gadiem. Kokam parasti ir lielas lapas, kas sadalītas daudzās spalvu lapās, un amerikāņu šķirnei ir izteiksmīgākas lapas nekā Āfrikas. Šīs lapas kļūst arvien retākas, kokam sasniedzot pilngadību, un nobriedušam kokam parasti ir ne vairāk kā 20 lapas. Eļļas palmai ir arī ziedi, kas ir sīki balti ziedi ar trim ziedlapiņām, kas aug kopās. Kad ziedi tiek apputeksnēti, tiem ir vajadzīgi pieci līdz seši mēneši, lai nobriest nogatavojušos, oranžos palmu augļos, kuriem katram ir viena liela sēkla, ko sauc par palmas kodolu.
Gan augļu mīkstums, gan palmu kodola gaļa satur palmu eļļu, eļļas veidu, kurā ir daudz taukskābju. Palmu eļļa ir ēdama, un tās lielā tauku satura dēļ to bieži izmanto fritēšanai. Tā ir arī izplatīta pārtikas piedeva, un to var izmantot ziepju pagatavošanai. Savienojumus, kas iegūti no palmitīnskābes, vienas no taukskābēm, kas atrodamas palmu eļļā, var apvienot ar viegli uzliesmojošu šķīdinātāju, ko sauc par ligroīnu, lai iegūtu dažāda veida napalmu, kas tika izmantots Vjetnamas kara laikā. Palmu eļļa ir arī dzīvotspējīgs biodīzeļdegvielas avots, sava veida degviela, ko ražo no dabiski sastopamiem taukiem.
Tā kā eļļas palmu parasti audzē komerciālos nolūkos, izvēle audzēt kokus ir vairāk biznesa nekā ainavas veidošanas lēmums. Lai audzētu eļļas palmas, tām ir jāattīra un jāapstrādā liela platība. Pēc tam apstrādātajā augsnē var izrakt bedrītes stādīšanai, un šajās bedrēs var ievietot eļļas palmu sēklas vai stādus. Jauniem kokiem jābūt labi apaugļotiem un aizsargātiem no nezālēm, kukaiņiem un citiem kaitēkļiem. Parasti koki dod priekšroku tropiskam klimatam un mitrai, auglīgai augsnei.