EMDR ir akronīms vārdiem Eye Movement and Desensitization and Reprocessing. Tā ir terapijas metode, ko bieži izmanto, lai palīdzētu tiem, kuri cieš no posttraumatiskā stresa traucējumiem. Kognitīvā uzvedības terapija un citas terapijas, kas vērstas uz ķermeni, veido pamatu teorijām, kas attīstījās par EMDR.
EMDR mērķis ir palīdzēt klientiem noņemt negatīvas asociācijas un impulsus ar pagātnes un tagadnes pieredzi. Terapijas pirmais solis ir apkopot detalizētu klienta vēsturi un noteikt tās jomas, kas klientam sagādā nopietnas problēmas. EMDR gandrīz vienmēr veic licencēts terapeits, kurš var izmantot arī citas metodes, lai palīdzētu pacientiem atgūties no negatīvās domāšanas traumas rezultātā.
Kad ir identificētas traumas vietas, sākas EMDR process. Terapeits liks pacientam apskatīt metronomu vai metronomam līdzīgas terapeita rokas kustības. Kamēr acis pārvietojas uz priekšu un atpakaļ, izsekojot rokas kustībai, pacients vispirms tiks novirzīts domāt par konkrētu negatīvu sajūtu un pakavēties pie tās. Šis process var ilgt mazāk par minūti.
Pacients tiks arī vērsts uz to, lai sevī atrastu pozitīvas sajūtas, kas izraisa laimi. EMDR daļu laikā pacients tiks novirzīts, lai koncentrētu savas domas uz lietām, kas jūtas droši vai pozitīvi, vienlaikus izsekojot roku kustībām.
Pacientam tiks lūgts novērtēt savas jūtas par negatīviem attēliem vai domām, kad viņš vai viņa uz tiem koncentrējas. Vērtējumus var veikt vairākas reizes sesijas laikā, lai novērtētu terapijas efektivitāti. Klienti, kuriem tiek veiktas dažas pirmās EMDR sesijas, iespējams, būs jāpāradresē, lai viņu fokuss būtu atsevišķs attēlam. Sesijas turpinās, līdz klients ir desensibilizēts pret iepriekš negatīviem stimuliem.
EMDR pamatā esošā teorija ir tāda, ka ārkārtējas traumas laikā prāts nevar pilnībā apstrādāt ar traumu saistīto emocionālo saturu. Piemēram, izvarošanas upuris var nonākt pie secinājuma, ka viņš vai viņa ir kaut kādā veidā atbildīgs par izvarošanu. Kad trauma kļūst saistīta ar negatīvu pārliecību par sevi, atveseļošanās ir sarežģīta. Lai gan intelektuālā līmenī izvarošanas upuris zina, ka nav atbildīgs, dominē dziļāki negatīvie vēstījumi.
Uz brīdi pakavējoties pie negatīva attēla vai domas un pēc tam ātri pārejot pie pozitīvas domas, jūtas var pilnīgāk apstrādāt EMDR. Tiek uzskatīts, ka acu kustība samazina traumas spilgtos aspektus, ļaujot vieglāk apstrādāt. Tas arī novērš uzmanību, tāpēc koncentrēšanās uz attēlu vai domu var palikt intensīva. Tā kā EMDR sesijas uzkrājas, tiek uzskatīts, ka atveras jauni neironu ceļi, kas ļauj klientam novirzīt uzmanību, kad atkārtojas atmiņas par traumatisku notikumu. Šīs “novirzīšanas” palīdz klientam ātri pāriet no negatīviem attēliem uz pozitīviem.
EMDR ir izrādījusies efektīva pēctraumatiskā stresa mazināšanā, kā arī ir pierādījusi zināmu efektivitāti tiem, kuri cieš no trauksmes traucējumiem. Klīniskie pētījumi 1990. gadsimta 2000. gados un XNUMX. gadu sākumā ir parādījuši, ka šī terapija ir daudzsološa. Tas ir vismazāk veiksmīgs pacientiem, kuriem ir organiska rakstura garīga slimība un kuri nesaņem ķīmisku ārstēšanu.