Emisijas parasti attiecas uz dažādiem piesārņotājiem, kas nonāk atmosfērā. Šādi piesārņotāji var nākt no vairākiem avotiem, piemēram, automašīnām, rūpnīcām un laivām. Noteikumi, kuru mērķis ir ierobežot emitētā piesārņojuma apjomu, parasti tiek saukti par emisiju standartiem. Šādi noteikumi var būt vērsti uz tādām gāzēm kā slāpekļa oksīds, sēra oksīds un oglekļa dioksīds.
Ir vispāratzīts, ka piesārņojums negatīvi ietekmē planētu un uz tās esošo cilvēku veselību. Lai mazinātu cilvēku uzvedības radīto negatīvo ietekmi, daudzas valstis ir noteikušas emisiju standartus. Viena valdība kā paraugu var izmantot citas valdības noteikumus. Dažos gadījumos līgumus, piemēram, Monreālas Protokolu par ozona slāni noārdošām vielām, var parakstīt daudzas valstis, kas vienojas. Tomēr emisiju standarti parasti nav starptautiski.
Noteikumus parasti nosaka atsevišķas valstis. Dažus emisiju standartus nosaka valsts federālā iestāde. Citus var izstrādāt vairāk lokalizētas valdības struktūras, piemēram, valsts vai provinces līmeņa iestādes. Eiropas Savienībā (ES) emisiju standarti parasti nosaka, kā noteikti jautājumi jārisina visās valstīs, kas ir Savienības sastāvā. Lai gan dalībvalstīm ir vismaz jāievēro šie standarti, tām parasti nav liegts noteikt stingrākus noteikumus.
Emisiju kontrole bieži ietver tādu noteikumu izstrādi, kas ietekmē to, kā cilvēki rīkojas. Daudzās valstīs rūpnīcām ir bijis jāpārveido un jāizstrādā alternatīvas ražošanas stratēģijas, lai tās atbilstu noteikumiem. Automašīnu ražotājiem tās ir jābūvē atšķirīgi, lai tās atbilstu noteiktiem likumiem, kur tie tiks pārdoti.
Ja emisiju standarti netiek ievēroti, var būt sekas. Piemēram, Kalifornijā ir īpaša komisija, ko sauc par Kalifornijas gaisa resursu padomi (CARB). Ja automašīnas neatbilst CARB standartiem, tās nedrīkst pārdot Kalifornijā, kas ir viens no pasaules lielākajiem automobiļu tirgiem. Citās vietās pasaulē, piemēram, Šanhajā, Ķīnā, ir līdzīgi noteikumi un ierobežojumi, kas var ievērojami ietekmēt uzņēmuma finansiālos panākumus.
Emisiju standarti var šķist apgrūtinoši, taču tie var būt ieguvumi patērētājiem. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs centieni samazināt emisijas ir noveduši pie tā, ka iestādes koncentrējas uz degvielas patēriņa efektivitāti. Ir izstrādāti standarti, kas nosaka, ka automašīnas ir jāražo tā, lai katra gāzes tvertne ļautu vadītājam doties tālāk. Tas var palīdzēt ne tikai videi, bet arī cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti ietaupīt naudu.