Enerģētikas tehnoloģija ir saistīta ar tādu sistēmu izstrādi, kas spēj ražot, transportēt un piegādāt enerģiju drošā, ekonomiski un, arvien vairāk, videi draudzīgā veidā. Vispārīgi runājot, tā ir daudzu disciplīnu joma, kas pārklājas. Smagās zinātnes, piemēram, fizika un ķīmija, ir ļoti svarīgas, lai saprastu, kur var būt pieejama enerģija. Lai izstrādātu sistēmas, kas izmanto enerģiju, ir nepieciešamas inženierzinātnes. Visbeidzot, vides zinātne tiek izmantota, lai novērtētu enerģijas tehnoloģiju ietekmi uz dabas pasauli.
Dažas no pirmajām enerģijas tehnoloģijām tika izstrādātas, lai iegūtu enerģiju no uguns. Dedzinot kurināmo, kas var būt koksne, ogles vai eļļa, tiek ražots siltums — enerģijas veids. Izmantojot šo siltumu ūdens vārīšanai, radīsies tvaiks. Tvaika dzinējā šo tvaiku izmanto, lai stumtu virzuli un pagrieztu kloķvārpstu, kas ir mehāniskās enerģijas veids. Šo rotācijas kustību var izmantot, lai darbinātu iekārtas rūpnīcā vai lai pagrieztu dzenskrūvi uz kuģa.
Faktiski lielākā daļa enerģijas tehnoloģiju lietojumu transporta vajadzībām izmanto šo pašu pamatprocesu. Pirmās rūpnieciskās revolūcijas laikā tvaika kuģi mainīja kuģniecības metodes un vēlāk sāka aizstāt ar burām darbināmus kuģus kā galvenos karakuģus. Šie tvaika kuģi kā degvielu izmantoja ogles. Otrās industriālās revolūcijas laikā transporta enerģijas tehnoloģija sāka izmantot eļļu kā primāro degvielu. Uz eļļas bāzes ražoti iekšdedzes dzinēji tiek izmantoti visās pasaules valstīs transporta vajadzībām.
1881. gadā elektrību pirmo reizi saražoja centrālajā stacijā un nogādāja citās vietās. Elektrība ir elektriski uzlādētu daļiņu plūsma; šīs daļiņas var nest enerģiju līdzi tādā veidā, kas ir analoģisks ūdens spiedienam. Tāpēc enerģijas pārnešana uz citām vietām ir elektrības funkcija.
Jebkurš enerģijas avots var tikt pārveidots par elektroenerģiju, izmantojot enerģijas tehnoloģiju. Elektrības avoti Amerikas Savienotajās Valstīs ir ogles, dabasgāze un kodolenerģija. Elektroenerģijas ražošanas avoti un transporta kurināmie bieži atšķiras, jo katram lietojumam ir atšķirīgas prasības. Elektrostacijām jābūt ļoti efektīvām, lai saražotu pēc iespējas vairāk elektroenerģijas. No otras puses, transporta energosistēmas var iegūt mazāku degvielas patēriņu, jo tām arī jābūt mazām un pietiekami vieglām, lai tās ietilptu transportlīdzekļos.
Arvien lielākas bažas rada alternatīvu enerģijas avotu attīstība. Ogles, nafta un dabasgāze ir neatjaunojami enerģijas avoti, kas nozīmē, ka tie uz Zemes pastāv ierobežotos daudzumos un kādu dienu varētu tikt izlietoti. Ogļu un naftas dedzināšanai ir negatīva ietekme uz vidi, kas arī rada arvien lielākas bažas. Enerģijas tehnoloģija tiek izmantota, lai izstrādātu tīrus, efektīvus un atjaunojamus enerģijas avotus gan elektroenerģijai, gan transportam.