Kas ir Epentēze?

Epentēze ir patskaņa vai līdzskaņas skaņas pievienošana vārdam. Tas tiek piemērots dažādām valodām un darbojas dažādos veidos atkarībā no runātāju kopas vajadzībām. Vārds nāk no grieķu valodas, kur to varētu tulkot angļu valodā kā “ielikt”.

Daudzos gadījumos epentēze notiek tāpēc, ka runātājiem ir grūti izrunāt patskaņu vai līdzskaņu kopas vai kombinētu patskaņu un līdzskaņu kopas, kas vārdos atrodas blakus. Speciālisti dažreiz apraksta šos runas veidus kā “bērniskus”, kur dotais dialekts ievieto skaņas, lai atvieglotu runu. Epentēzes lietošana dialektā ir galvenā daļa, lai izprastu, kā šī parādība notiek; runātāji vārdos bieži pievieno skaņas tādos veidos, kas nav tehniski pareizi, taču laika gaitā kļūst par ierastu lietojumu, vismaz noteiktās valodu kopienās. Šo papildu skaņu izmantošana var arī uzlabot dzejas mērītāju.

Viens izplatīts epentēzes piemērs angļu valodā palīdz aprakstīt šī procesa darbību. Angļu valodā runājošie var izmantot “stop” līdzskaņu kā sava veida akcentu tādos veidos, kas ir pilnīgi lieki. Piemēram, ievietojot skaņu “p” vārdos, piemēram, “kāmis” vai pat tādā vārdā kā “teamster”, vārdam tiek piešķirta nedaudz atšķirīga skaņa, taču tas nemaina tā nozīmi un nepievieno būtību.

Citos gadījumos indivīdi ievieto patskaņu skaņas, lai izjauktu līdzskaņu kopas. Viens izplatīts rīks vairākās valodās ir valodas ekspertu apraksta kā schwah izmantošana. Schwah ir sava veida neviennozīmīga skaņa, kas atgādina vairāku patskaņu skaņu samazinātu formu angļu valodā, piemēram, “e” rozēs vai “u” kausā. Tas bieži tiek ievietots noteiktā teikuma vietā, radot izteikti atšķirīgu skaņu, kas var novest pie tā pieņemšanas kā ierasts lietojums.

Valodas eksperti pievienotās līdzskaņu skaņas formāli dēvē par ekskrementu. Pievienotās patskaņu skaņas parasti sauc par anaptiksiju. Lingvisti un citi ievēro šo konvenciju lietojumu vārdu sākumā, vidū un beigās, lai saprastu, kā un kāpēc tie tiek piemēroti. Epentēze ir labs piemērs tam, kā valoda ir dinamiska un nepārtraukti mainās. Tas arī parāda, kā dialekts vai neformālā valoda var atšķirties no standarta tehniski pareizajām šīs valodas versijām, piemēram, kā raidorganizācija vai saziņas profesionālis var runāt savādāk nekā konkrēta reģionālā vai etniskā dialekta runātājs.