Kas ir formālā dikcija?

Pamatīpašības

„Formālās” kategorijas dikcijai bieži raksturīgs tas, ka stāstītājs lieto garākus, sarežģītākus vārdus, nekā cilvēki ir pieraduši dzirdēt, taču stils pamatā nav saistīts ar izskatu, bet gan ar precizitāti. Pareizāk būtu teikt, ka šāda veida dikcijā vienmēr tiek lietoti pareizie vai labākie vārdi neatkarīgi no tā, vai tie ir gari vai īsi. Šis runas vai rakstīšanas veids var ietvert retu vai neskaidru vārdu lietošanu, bet tikai tad, ja tie vislabāk atbilst idejām, kuras mēģināt nodot. Vienkārši atrodot garāko vai iespaidīgāko vārdu, nav nozīmes, jo skaidrība un precizitāte ir vissvarīgākie rezultāti.

Līdzīgi slenga terminoloģija, idiomātiskie izteicieni, klišejas, kontrakcijas un saīsināti vārdi parasti neietilpst formalizētā dikcijā. Dažos gadījumos šis runas veids var ietvert tikai trešās gramatiskās personas izmantošanu, izvairoties no pirmās vai otrās personas lietojuma &mash; proti, runātāji un rakstītāji neizmantotu “es” vai “tu”, lai ideju kontekstualizētu. Arī tagadnes lietojums un izsaukuma zīmju un citu stilizētu pieturzīmju lietošanas izvairīšanās tiek uzskatīta par šāda veida dikciju elementiem.

Atšķirības no neformālās vai sarunvalodas dikcijas

Neformālā dikcija ir sarunvaloda, un to parasti izmanto ikdienas sarunās un rakstīšanā, piemēram, kad persona raksta vai sarunājas ar saviem ģimenes locekļiem vai draugiem. To bieži izmanto e-pastos un neformālā sarakstē, un tas ir svarīgi arī ikreiz, kad rakstnieks mēģina ticamā veidā atjaunot ainu starp diviem cilvēkiem. Daudzos dialogos un stāstos pirmajā personā tiek izmantoti mazāk formāli elementi, pat ja visaptverošais stāstījums ir vairāk strukturēts un stilizēts.

Kad tas tiek lietots

Formālā dikcija parasti ir paredzēta formālākām situācijām, piemēram, biznesa, izglītības vai juridiskām situācijām, kurās personai ir izdevīgi sniegt savu informāciju vai viedokļus profesionālā un slīpētā tonī. Bieži tiek uzskatīts, ka tas ir ļoti akadēmisks, un tiem, kuri to izmanto visvieglāk, bieži vien ir daudz izglītības un apmācības. Cilvēki bieži lasa lekcijas vai runas šādā stilā, un lielākā daļa profesionālo publikāciju tiek rakstītas arī šādā veidā.

Skolotāji un profesori to parasti pieprasa arī studentu uzdevumiem. Zināmā mērā tas palīdz sagatavot studentus dzīvei profesionālajā pasaulē, taču daudzos gadījumos tas ir arī kontroles un rakstīšanas mērķtiecības vingrinājums. Viena lieta ir pārdomāt lielas idejas sarunvalodā vai neformālā veidā, taču ir svarīga māksla izteikt argumentus un hipotēzes pārliecinošā, kodolīgā un slīpētā veidā. Diction parasti darbojas kopā ar tādām lietām kā organizatoriskā struktūra un efektīva izklāsta, lai sasniegtu šo mērķi.

Kopējā socioloģiskā uztvere

Cilvēki bieži nav pieraduši dzirdēt formālu runu neformālā vidē vai otrādi. Dažiem cilvēkiem formāli vārdi un prezentācija ikdienišķā vidē var šķist augstprātīgi, savukārt citi to varētu uztvert kā inteliģences vai izsmalcinātības pazīmi. Un otrādi, neformālas dikcijas izmantošana formālās vidēs dažiem cilvēkiem var tikt uzskatīta par vienaldzības, zemas klases vai sliktas izglītības pazīmi, bet citiem – kā pretimnākšanas, vieglprātības vai nepiespiestības pazīmi. Daudz kas ir atkarīgs no konteksta un indivīda.