Galīgais spriedums ir tiesas rīkojuma veids, ko tiesnesis izdod tiesas procesa beigās vai ierosina noraidīt lietu, ko izskata tiesa. Spriedums pieņem galīgo nolēmumu par visiem tiesā izskatāmajiem jautājumiem un lieta tiek izšķirta. Dažās situācijās šo dokumentu var saukt arī par galīgo lēmumu vai galīgo dekrētu.
Galīgo spriedumu var pārsūdzēt augstākā tiesā, ja kāda no pusēm uzskata, ka tiesnesis, kas izskata lietu, ir pieļāvis kļūdu tiesību interpretācijā. Piemēram, galīgā spriedumā, kas pieņemts kriminālprocesā, apsūdzībai vai aizstāvībai ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, ja kāds uzskata, ka tas nebija piemērots. Piemēram, prokuratūra var lūgt, lai piespriestais sods būtu bargāks.
Aizstāvība var arī pārsūdzēt galīgo spriedumu, lai mēģinātu pierādīt, ka piespriestais sods ir bijis pārāk bargs, ņemot vērā lietas faktus. Atkarībā no valsts un sprieduma sprieduma pārsūdzēšana var būt izplatīta parādība. Galīgā sprieduma pārsūdzēšanas process var ilgt vairākus gadus, un spriedums netiek izpildīts, kamēr nav izskatītas vai noraidītas visas lietas apelācijas.
Galīgais dekrēts jeb galīgais spriedums tiek rakstīts arī tad, kad pāris šķiras. Ja lieta nonāktu izskatīšanā, lai noteiktu, kā sadalāms laulības īpašums vai kuram vecākam ir jābūt aizbildnībā pār bērniem, šī informācija tiktu izklāstīta tiesneša lēmumā. Ja tiesnesis noteiktu, ka vienam no laulātajiem ir jāpiešķir finansiāls atbalsts, šis nosacījums tiktu ietverts arī galīgajā spriedumā.
Šis tiesas rīkojuma veids tiek izmantots arī civillietās. Ja prasība tiek ierosināta pret kādu personu vai sabiedrību un lieta nonāk izskatīšanas stadijā, tiesa pieņems spriedumu par labu vienai no abām pusēm. Ja prasītājs bija apmierināts, spriedumā tiks noteikta naudas atlīdzības summa, kas atbildētājam ir jāmaksā. Dokumentā var tikt segti arī procenti par parādu, kā arī tas, vai zaudējušajai pusei ir jāmaksā noteikta summa uzvarētāja izmaksām.