Gans ir kāds, kas pieskata aitas. Ganība ir viena no vecākajām nodarbēm pasaulē, un agrākie dokumentētie ganīšanas gadījumi ir parādījušies Āzijā. Savulaik šie nomadu vientuļnieki bija būtiska agrārās ekonomikas sastāvdaļa, lai gan izmaiņas aitu audzēšanā ir padarījušas ganus novecojušākus. Īpaši skarbos, bīstamos pasaules reģionos dažkārt joprojām var atrast darbā ganus.
Var atrast arī citus pieradināto dzīvnieku ganāmpulkus, tostarp cūku, kazu un govju ganāmpulkus. Visos gadījumos ganāmpulks ir atbildīgs par to, lai dzīvnieki tiktu turēti drošībā un veseli, kā arī par vairākiem cilvēkiem piederošu dzīvnieku pārvaldību, vajadzības gadījumā izdalot dzīvniekus. Ganāmpulkiem ir jābūt arī ļoti atjautīgiem, spēcīgiem cilvēkiem, jo viņiem var nākties izdzīvot sarežģītos apstākļos mēnešiem ilgi, ceļojot ar saviem lādiņiem.
Vēsturiski aitas tika atklāti ganītas publiskās zemēs. Gans var rūpēties par vienu lielu ganāmpulku vai pārvaldīt aitas, kas pieder daudziem lauksaimniekiem. Daži gani izveda savas aitas katru dienu, savācot dzīvniekus un vakarā nogādājot tos aizgaldos, savukārt citi nedēļu un mēnešu laikā pārvietoja aitas starp ganībām, atgriežoties savos ciematos tikai periodiski. Kalnainos reģionos aitas bieži vasarās vairākus mēnešus tika ganītas augstās virsotnēs, tādējādi dodot zemienes ganībām iespēju atgūties.
Klasiski gani bija jauni vīrieši, kuri vēlējās un varēja dzīvot vientuļnieku. Papildus aitu pārvaldīšanai viņi bija atbildīgi arī par plēsēju kontroli, jēru uzraudzību un veterinārās aprūpes nodrošināšanu saviem darbiniekiem. Kad valsts zemes sāka sarukt, gani pārcēlās uz lieliem īpašumiem, kur turīgiem zemes īpašniekiem apsaimniekoja aitas. Galu galā droša žoga parādīšanās un plēsēju skaita samazināšanās padarīja ganus lielākoties liekus, izņemot apgabalus, kur aitas tiek nogādātas augstienēs, kuras vasaras mēnešos var nebūt pilnībā iežogotas.
Ganus var redzēt arī nabadzīgajos pasaules reģionos, kur ganu uzturēšana var būt lētāka nekā žogu līniju apsaimniekošana. Citās teritorijās valsts zemes joprojām tiek novērtētas un uzturētas, un gani tiek saglabāti, jo tie ir daļa no tradicionālā dzīvesveida.
Gans ir kļuvis par ikonisku figūru dažās pasaules reliģijās, īpaši kristietībā. Pats Dievs dažkārt tiek saukts par “ganu”, tāpat kā Jēzus, norādot, ka kristieši ir ganāmpulks, kas ir jākopj un jārūpējas. Ganu attēli bieži parādās kristiešu ikonogrāfijā, un termins “gans” dažreiz tiek lietots, lai apzīmētu reliģisko darbinieku.