Kas ir garīgā dzīve?

Garīgā dzīve ir metode, kā vadīt savas darbības, attieksmi un uzvedību ar garīgu apziņu un domāšanu. Personai, kas praktizē garīgo dzīvi, nav obligāti jāievēro kāda viena reliģija vai konfesija; patiesībā daudzi, kas vada savu dzīvi saskaņā ar šīm idejām, neidentificējas ar noteiktu reliģiju. Dzīvot savu dzīvi ar atvērtību, prāta un domu klātbūtni un garīgo principu apzināšanos veido garīgās dzīves pamatu.

Visi cilvēki atrodas izvēles priekšā atbilstoši garīgajai dzīvei. Indivīds var izvēlēties vai nu materiālistisku dzīvi, vai dzīvi, kuru vada garīgi principi. Kad cilvēks pieņem apzinātu lēmumu uzsākt garīgo dzīvi, viņš vai viņa ir izdarījis izvēli doties garīgā ceļojumā, redzot pasauli ar jūtīgumu pret garīgo nozīmi un to, kā šī nozīme var informēt un veidot viņa apzinātās dzīves praksi.

Dzīvošana apzināti, dažkārt saukta par apzinātu dzīvi, ir māksla dzīvot pašreizējā brīdī. Tā kā sabiedrība dažkārt var piespiest cilvēku pastāvīgi plānot, gatavoties, sapņot un atcerēties, to var pateikt daudz vieglāk, nekā izdarīt. Tomēr, kad kāds dzīvo pašreizējā brīdī, viņam vai viņai ir jārisina tikai tie jautājumi un bažas, kas rodas un pazūd šajā vienā mirklī. Tas rada lielāku izpratni par apkārtējo pasauli un jūtīgumu gan pret indivīda, gan apkārtējās pasaules vajadzībām.

Garīgā dzīve ietver pasaules uztveri kā kaut ko lielāku par tās daļu summu. Lai gan praktizētāji var neievērot noteiktu reliģiju vai garīgo praksi, viņi mēdz redzēt visu dzīvi kā savstarpēji saistītu, kas nāk no viena avota, neatkarīgi no tā, vai tas ir dievs, daba vai kosmoss, un saskaras ar vienādiem priekiem un izaicinājumiem. Garīgi dzīvie piekritēji cenšas padarīt pasauli labāku, pētot sevi un savas attiecības ar citiem.

Šie garīgās dzīves principi sakņojas gandrīz visās lielākajās pasaules reliģijās un garīgajās praksēs. Kristietība, budisms, hinduisms un pagānisms ir tikai dažas reliģiskās pārliecības sistēmas, kas atbalsta šos pamata tikumus. Būtībā garīgā dzīve atceļ dogmas un vairāk ierobežojošos reliģiskās pieķeršanās aspektus, padarot šo praksi par dzīvu, elpojošu būtni, ko var viegli iekļaut ikdienas dzīvē. Šo ideju cauri laikiem ir atbalstījuši arī neskaitāmi filozofi un akadēmiķi.