Ģimenes dzīves cikls sastāv no pieciem dažādiem posmiem, kurus lielākā daļa cilvēku iziet no bērnības līdz sirmam vecumam, un katrs no tiem māca atsevišķu dzīves prasmju kopumu. Neatkarības stadija iestājas, kad bērns atstāj savu izcelsmes ģimeni, lai sāktu pieaugušo dzīvi. Kad viņš vai viņa nolemj izveidot partnerattiecības ar citu pieaugušo un izveidot ģimeni, viņš vai viņa nonāk savienošanās posmā un pēc tam vecāku posmā. Kad šie bērni atstāj ģimenes māju, nonākot savā neatkarības stadijā, pieaugušie turpina divus pēdējos ģimenes dzīves cikla posmus: tukšu ligzdu un pensionēšanos.
Kad bērns sāk sevi emocionāli un fiziski uzturēt, viņš nonāk neatkarības stadijā. Šajā dzīves posmā cilvēks parasti sāk atklāt dažādas sevis daļas ārpus tā, kā viņš vai viņa tika audzināta, un sāk mācīties, kā veidot ciešas, veselīgas attiecības ārpus ģimenes. Kad cilvēks sāk sevi uzturēt, viņa darba ētika parasti tiek attīstīta.
Kad cilvēks nolemj savienot savu dzīvi ar citu, viņš nonāk ģimenes dzīves cikla savienošanās posmā. Citas ģimenes vienības attīstīšana ārpus savas izcelsmes ģimenes parasti māca katrai personai attiecībās cieši sadarboties ar otru un palīdz attīstīt spēju vispirms pievērst uzmanību citiem, nevis pilnībā koncentrēties uz savām personīgajām vajadzībām. Šo prasmju apgūšana mēdz sagatavot cilvēku turpmākajiem ģimenes dzīves cikla posmiem.
Liela daļa pāru nolemj audzināt bērnus, abām pusēm ieejot vecāku stadijā. Tas ilgst no brīža, kad pāris piedzimst vai adoptē bērnu, līdz brīdim, kad šie bērni nonāk savā neatkarības posmā. Gan mazu bērnu, gan pusaudžu audzināšana katram indivīdam sniedz iespēju apgūt jaunas dzīves prasmes, piemēram, kā ņemt vērā visas ģimenes vajadzības, nevis tikai indivīda un viņa partnera vajadzības. Šim posmam ir tendence arī atjaunot indivīda saikni ar viņa vai viņas izcelsmes ģimeni, attīstot jaunu paplašinātas ģimenes dinamiku.
Kad bērni aiziet paši, cilvēks nonāk tukšās ligzdas stadijā. Šajā ģimenes dzīves veida posmā indivīds parasti koncentrējas uz savu karjeru un mācās pielāgoties savai mājas dzīvei bez bērniem. Tāpat bieži sastopams gadījums, kad indivīds atkal atjauno saikni ar savu izcelsmes ģimeni, jo ģimenes vecākajai paaudzei parasti ir nepieciešama palīdzība ikdienas dzīvē. Ģimenes dzīves cikla tukšās ligzdas posmā arī bieži mācās, kā veidot attiecības ar audzinātajiem cilvēkiem.
Ģimenes dzīves cikla pēdējais posms ir pensionēšanās posms. Šajā brīdī lielākā daļa cilvēku lielu uzmanību pievērš tam, lai izbaudītu dzīvi vai pielāgotos tai pēc darba, un bieži vien risina iespējamās vai esošās veselības problēmas. Arī pensionēšanās posmā cilvēki parasti atskatās uz iepriekšējiem posmiem un apvieno visas apgūtās prasmes un zināšanas.