Kas ir ģimenes lasītprasme?

Termins ģimenes lasītprasme attiecas uz vairākām brīvi saistītām, uz ģimeni vērstām pieejām, lai veicinātu lasītprasmi ģimenes locekļu vidū. Mācību aktivitātes, kas sniedz labumu lasītājiem visos izglītības vai attīstības līmeņos, tiek kopīgotas, un notiekošie dialogi, kas attīstās, palīdz veidot un motivēt mācīšanos ģimenē. Ģimenes lasītprasmes programmās bērni piedzīvo vecāku aktīvu iesaistīšanos un no tās iedvesmojas. Vecākiem tiek mācīti dažādi veidi, kā notiek lasītprasmes apguve, un viņi tiek mudināti strādāt kopā ar saviem ģimenes locekļiem, lai izstrādātu programmu, kas atbilst visu iesaistīto personu unikālajām vajadzībām un interesēm.

Ģimenes lasītprasme padziļina valodas, lasīšanas un izpratnes prasmes, piedāvājot problēmu risināšanas pieejas, piemēram, konteksta apsvēršanu, saskaroties ar nepazīstamu vārdu, vai vārdu atsaukšanu ar līdzīgiem priedēkļiem, sufiksiem vai saknēm. Lai gan ģimenes lasītprasmes projekti ietver vecāku aktīvu līdzdalību bērnu lasītprasmes apguvē, ir svarīgi atzīmēt, ka šī līdzdalība ir abpusēja. Bērni ir tikpat iesaistīti arī savu vecāku mācību procesos.

Lielākajā daļā šo programmu pamatā ir savstarpēja mācīšanās. Bērni apgūst mācību, kas viņiem noderēs visas dzīves garumā; ir tik daudz veidu, kā mācīties, cik ir izglītojamo. Tāpat vecāki mācās no saviem bērniem, ka nav pareiza veida, kā mācīties. Dažādu prasmju pielietošana vai to prasmju atmešana, kas nedarbojas konkrētā situācijā, ir pieņemami līdzekļi mērķa sasniegšanai.

Šīs pieejas ir veiksmīgi izmantotas ģimenēs, kurās angļu valoda nav dzimtā, kā arī tajās, kurās ir reāla vajadzība pēc stabila pamata lasīšanas prasmēm. Saikne, kas veidojas starp visu vecumu ģimenes locekļiem, sākot no jaunākajiem lasītājiem līdz vecvecākiem, izplatās citās viņu dzīves jomās. Plūsmas lasīšanas mērķis kļūst patiesi svarīgs tikai tad, ja tas ir saistīts ar izglītojamo individuālo dzīvi; daloties savās motivācijās, neapmierinātībā un aizrautībā visā mācīšanās procesā, tiek radīta ne tikai intelektuāla, bet arī emocionāla saikne.

Iespējas uzlabot ģimenes lasītprasmes programmas ietver mutvārdu stāstīšanu, stāstu rakstīšanu un kopīgu lasīšanu. Citas pieejas ietver tēlainas rotaļu grupas, kurās bērni un pieaugušie pārmaiņus vada spēli, izmantojot mutiskus norādījumus. Vēl viens paņēmiens ietver neatkarīgus lasīšanas periodus, pēc kuriem visu vecumu lasītāji dalās savās domās par tikko izlasīto materiālu.

Dažas ģimenes, kas ir piedalījušās lasītprasmes programmās, izmanto apgūtās prasmes un paņēmienus, lai dokumentētu pagātnes mācīšanos ģimenes žurnālā vai laikrakstā. Savukārt šie dokumenti palīdz motivēt un veidot turpmāko mācīšanos, kas pēc tam arī tiek dokumentēta. Šie rakstītie darbi var kļūt par ļoti svarīgiem ģimenes artefaktiem, kas laika gaitā tiek vērtīgi, jo jaunāki audzēkņi kļūst par pieaugušajiem un veido savu ģimeni.