Globalizācijas socioloģijai ir daudzas plaši izplatītas sekas. Šis termins attiecas uz sabiedrības pielietojumu pasaulīgo sakaru paplašināšanai. Lielā mērā pateicoties tehnoloģijām, pasaule ir kļuvusi “mazāka” un daudzējādā ziņā savienotāka — tāda ir globalizācijas būtība. Socioloģija attiecas uz cilvēku grupu sociālajiem pētījumiem. Socioloģijas principu piemērošana globalizācijas fenomenam ir līdzvērtīga globalizācijas ietekmē mainīgās cilvēku sociālās dinamikas izpētei.
Lai gūtu priekšstatu par globalizācijas socioloģiju, ir ļoti izdevīgi izprast katru elementu. Globalizācija ir pieaugoša kultūru pārklāšanās. Vēsturiski daudzas kultūras ir bijušas izolētas vairākos veidos. Daudzi bija izolēti ģeogrāfiski, bet citi – uzskatu un kultūras ziņā. Lielākā daļa kultūru vai cilvēku grupu līdz nesenam laikam pielika maz pūļu, lai pārvarētu noteiktas barjeras.
Pēdējos gados transporta un tehnoloģiju attīstība ir zināmā mērā piespiedusi cilvēku sadursmes. Vairs nav vajadzīgas nedēļas vai mēneši, lai ceļotu uz citām valstīm, kā arī nav iespējams sazināties ar kādu citu pasaules malā. Saziņa ir praktiski neierobežota, tāpat kā iespējas ceļot uz dažādām vietām. Šajā ziņā cilvēki ir kļuvuši ne tikai ciešāk saistīti, bet arī valstis arvien vairāk iesaistās savstarpēji saistītā tirdzniecībā un politikā. Tas ir vairāk radījis globālu ekonomiku, kurā vienas valsts darbības krasi ietekmē pārējās.
Arī populārā kultūra sabiedrībā ir globalizēta. Daži zinātnieki, kas pēta globalizācijas socioloģiju, varētu izmantot šo parādību kā savu pētījumu centru. Populārā kultūra agrāk nosacīti norobežojās noteiktā ģeogrāfiskā reģionā vai kultūrā, turpretim mūsdienu populārās modes tendences tagad var pārsniegt valstu robežas.
Globalizācijas socioloģija ir svarīga daudzu iemeslu dēļ. Tāpat kā lielākā daļa zinātņu, daudzi profesionāļi, kas strādā globalizācijas socioloģijas jomā, vienkārši meklē jaunu informāciju. Šī informācija ir praktiska, jo sniedz ieskatu mūsdienu sabiedrības dinamiskajās sociālajās normās. Cilvēkiem visā pasaulē arvien vairāk iesaistoties vienam ar otru, radīsies jauna uzvedība un sekas. Dažas no šīm sekām var būt pozitīvas, lai gan, visticamāk, turpināsies arī sociālās globalizācijas negatīvā ietekme.
Jo vairāk mēs zinām par to, kā cilvēki mijiedarbosies, pastiprinoties globalizācijai, jo labāk sabiedrība var būt gatava cīnīties ar negatīvajām sekām un pieņemt labo. Piemēram, valdības var izmantot šos principus, lai labāk pārvaldītu savus cilvēkus, un vadītāji var būt vairāk aprīkoti ar prasmēm, kas vajadzīgas sarunām ar citiem. Šie ir divi no daudzajiem piemēriem, kāpēc šīs zinātnes studijas ir tik ļoti svarīgas mūsdienu laikmetā.