Golda Meira bija ceturtā Izraēlas premjerministre. Viņa dzīvoja no 1898. līdz 1978. gadam, amatā bija piecus gadus, no 1969. līdz 1974. gadam. Viņa bija pazīstama kā Dzelzs lēdija — termins, kas vēlāk tika lietots, lai aprakstītu Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri. Līdz šim Golda Meira ir vienīgā sieviete, kas ir bijusi Izraēlas premjerministre, un viņa bija trešā sieviete premjerministre pasaulē un pirmā, kas šo amatu sasniegusi bez jebkādas ģimenes ietekmes.
Golda Meira dzimusi Kijevā, tagadējās Ukrainas teritorijā, un tajā laikā bija daļa no Krievijas impērijas. Astoņu gadu vecumā viņa devās uz ASV, un viņa un viņas ģimene apmetās uz dzīvi Viskonsīnā. Jau no agras bērnības Golda Meira bija organizatore un izcila sieviete, organizēja līdzekļu vākšanas pasākumus savām nodarbībām un absolvēja vidusskolu kā skolotājs.
Līdz 16 gadu vecumam Golda Meira bija iepazīstināta ar cionismu un kļuva aktīva sociālistiskajā cionistu kustībā. Golda Meira apprecējās 19 gadu vecumā un cerēja drīz pēc tam pārcelties uz Palestīnu agrīnās cionistu apmetnes ietvaros, taču Pirmā pasaules kara uzliesmojums pārtrauca šo plānu, un tā vietā viņa veltīja savus spēkus līdzekļu vākšanai Amerikas Savienotajās Valstīs, lai atbalstītu cionistu. kustība uz ārzemēm.
Pēc kara 1921. gadā Golda Meira kopā ar savu vīru devās uz Palestīnu, lai pievienotos kibucam. Viņa drīz tika iecelta par kibuca pārstāvi Darba federācijā, sākot viņas dzīves politiskāku pusi. Dažus gadus vēlāk viņa tika ievēlēta par Darba sieviešu padomes sekretāri, un vēl pēc dažiem gadiem viņa kļuva par izpildkomitejas daļu, galu galā kļūstot par Politiskās nodaļas vadītāju.
1938. gadā Golda Meira bija Palestīnas pārstāve sanāksmē, kuru prezidents Rūzvelts sasauca, lai runātu par nacistu vajāšanām pret ebreju. Uzklausot dažādu valdību pārstāvju izstāšanos un aizbildinājumus par to, kāpēc viņi nevarēja palīdzēt ebrejiem, bet tomēr izteica līdzjūtību, Golda Meira slaveni atzīmēja: “Ir tikai viena lieta, ko es ceru redzēt pirms nāves, un tā ir ka manai tautai vairs nav vajadzīgas līdzjūtības izpausmes.
Pirms Izraēlas valsts izveidošanas pēc kara Goldai Meirai bija svarīga loma gan sarunās, gan līdzekļu piesaistē. Viņa devās uz ASV, lai savāktu naudu, un savāca vairāk nekā astoņas reizes vairāk, nekā vairums cilvēku gaidīja. Viņa arī pārģērbās par arābu sievieti, tikai dažas dienas pirms Izraēla pasludināja sevi par valsti, lai apmeklētu Transjordānijas karali un mudinātu viņu nepievienoties citām arābu valstīm, ja tās pasludina karu Izraēlai. Viņš lūdza, lai viņa nesteidzas pasludināt ebreju valsti, uz ko Golda Meira teicami atbildēja: “Mēs gaidījām 2,000 gadus. Vai tas steidzas?”
Golda Meira bija viena no divdesmit četrām Izraēlas Neatkarības deklarācijas parakstītājām 1948. gadā un bija pirmā vēstniece Padomju Savienībā. Nākamajā gadā viņa tika ievēlēta Knesetā un bija darba ministre līdz 1956. gadam. 1956. gadā viņa kļuva par ārlietu ministri premjerministra Deivida Ben-Guriona vadībā, kurš vēlāk kļuva par vienu no viņas lielākajiem cienītājiem.
1969. gadā Golda Meira tika ievēlēta par Izraēlas premjerministri, un viņa strādāja līdz 1974. gadam. 1973. gadā sāka parādīties izlūkdienesti, kas liek domāt, ka Sīrija plāno uzbrukumu Izraēlai. Ievade bija dažāda, tāpat kā Golda Meir sniegtie ieteikumi. Viena nometne vēlējās preventīvu triecienu Sīrijai, bet otra atzīmēja, ka tas noteikti atsvešinātu Amerikas Savienotās Valstis un liegtu jebkādas militārās palīdzības iespējas, ko Izraēla varētu sagaidīt. Galu galā Golda Meira izvēlējās nogaidīt augstā sagatavotības līmenī, bet nesākt uzbrukumu. Pēc Jomkipuras kara apsūdzības par nepareizu situācijas risināšanu izskanēja no visām pusēm.
Galu galā Meira tika atbrīvota no jebkādas atbildības par nepareizu situācijas risināšanu ar izmeklēšanu, un partija, kurai viņa piederēja, uzvarēja vēlēšanās, taču viņa tik un tā atkāpās, pamatojot to ar sajūtu, ka tā ir tautas griba. Meira turpināja piedalīties Izraēlas politikā līdz savai nāvei no vēža 1978. gadā 80 gadu vecumā. Viņa joprojām ir viena no monumentālākajām un neaizmirstamākajām personībām Izraēlas vēsturē un ikoniska figūra politikā visā pasaulē.