Grupas emocijas ir termins, ko lieto, lai aprakstītu vispārējo grupas emocionālo stāvokli, kas rodas no grupas veidojošo personu emocionālajiem stāvokļiem un ietekmē tos. Šo emociju formu bieži pēta socioloģijā un psiholoģijā, jo tā ir nozīmīga grupu dinamikā un ietekmē indivīdu emocionālos stāvokļus. Tas ir arī interesants priekšmets līderības un izglītības studijās, jo efektīva grupas emociju vadība var ievērojami palielināt grupas efektivitāti noteiktā uzdevumā un grupas spēju apgūt jaunas prasmes un zināšanas.
Iespējamos grupas emociju fenomena izpētes veidos dominē divi primārie viedokļi: no augšas uz leju un no apakšas uz augšu. No augšas uz leju pieeja uzsver ietekmi, ko grupas emocionālais stāvoklis atstāj uz atsevišķiem grupas dalībniekiem. Grupas emocijas var spēcīgi pastiprināt un mainīt personīgās emocijas, īpaši saliedētās grupās, kuru mērķi ir svarīgi indivīdiem. Tas var arī noteikt sociālos ierobežojumus, kas ierobežo noteiktu emociju klātbūtni vai vismaz izpausmi, kas nav saskaņotas ar grupas emocijām. Grupas dalībnieku emociju līdzības un atšķirības var izmantot, lai novērtētu grupas saliedētību kopumā.
Augšupējā pieeja koncentrējas uz to, kā atsevišķu grupas dalībnieku emocijas ietekmē grupas emocionālo stāvokli kopumā. Pētījumos, kuru pamatā ir šī pieeja, ir tendence pārbaudīt, kā atsevišķi emociju aspekti, tostarp emocionālais briedums, mainīgs noskaņojums un personiskās vērtības, mēdz izraisīt jaunas grupas emocijas, kas ietekmē visus grupas dalībniekus. Vēl viens svarīgs šī viedokļa aspekts ir to cilvēku emocionālā ietekme, kuriem ir krasi atšķirīga emocionālā uzvedība nekā “grupas vidējais rādītājs”. Patiesi visaptverošam grupas parādīto emociju pētījumam ir jāiekļauj gan lejupēja, gan augšupēja pieeja.
Grupas emocijas bieži tiek pētītas saistībā ar vadību. Daudzas līderības teorijas tieši vai netieši balstās uz domu, ka līderības prasmēm jāietver spēja zināmā mērā manipulēt ar grupas emocijām. Dabiski vadītāji var to izdarīt tikai viņu personības raksturīgo aspektu dēļ, savukārt citiem ir jāapgūst īpašas vadības metodes, kas ļauj manipulēt ar grupas emocijām. Turklāt grupas emocijas bieži vien vairāk ietekmē vadītāja emocijas, nevis citu atsevišķu dalībnieku emocijas.