Kas ir emocionālā kompetence?

Personīgā emocionālā kompetence ir atkarīga no pašapziņas. Šī pašapziņa apkopo personas personisko aspektu atpazīšanu, piemēram, individuālās emocijas un to, kā šīs emocijas ietekmē citus cilvēkus. Personīgās kompetences pamatā ir arī pašregulācija, kas ir spēja saglabāt emocionālo kontroli un pielāgoties. Cilvēkam vispirms ir jāspēj izprast savas personīgās emocijas, pirms tiek ņemtas vērā citu cilvēku emocijas.

Sociālā kompetence ir vēl viens individuāls emocionālās kompetences aspekts. Tas attiecas uz empātiju pret citiem cilvēkiem. Sociālās prasmes ir svarīgas, jo īpaši darba atmosfērā. Komunikācijai un efektīvai konfliktu pārvaldībai ir liela nozīme veiksmīgā mijiedarbībā.

Pateicoties emocionālajai kompetencei, cilvēki spēj reaģēt ne tikai uz savām personīgajām emocijām, bet arī uz tām, ko piedzīvo citi. Izprotot tādas emocijas kā dusmas, skumjas un bailes, cilvēks var pareizi reaģēt, kad kāds cits piedzīvo šīs emocijas. Personisko emociju atpazīšana ļauj cilvēkiem atbilstoši reaģēt uz citu cilvēku emocijām. Bez izpratnes par savām emocijām ir grūti just līdzi un palīdzēt vai uzslavēt kādam citam caur emocijām.

Daudzi psihologi un līdzīga veida ārsti uzskata, ka emocionālās kompetences trūkums izraisa dažādas emocionālas problēmas, kas savukārt noved pie emociju apspiešanas. Pētījumi liecina, ka emociju internalizācija var izraisīt fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanos. Paaugstinās stresa līmenis, kas var izraisīt tādus kaitīgus apstākļus kā paaugstināts asinsspiediens, straujš svara pieaugums vai zudums un nogurums. Emocionālā apspiešana var izraisīt arī depresiju. Turklāt attiecības ar citiem cilvēkiem var ciest, jo emocionālā nekompetence izraisa emociju dalīšanās un atbildes trūkumu.

Lai gan ir daudz dažādu emocionālo problēmu veidu, kas var radīt grūtības saistībā ar emocionālo kompetenci, emocionālajai inteliģencei ir ietekmīga loma cilvēka spējā apgūt kompetenci. Cilvēkiem, kuri cieš no slimībām vai garīgām problēmām, kas traucē kompetencē iekļautajām prasmēm, ārsti parasti cenšas palīdzēt attīstīt emocionālo inteliģenci kā pirmo soli. Kad nemierīgs cilvēks iegūst spēju atšķirt vienas emocijas no citām, viņš vai viņa var sākt mācīties, kā šīs emocijas izmantot ikdienas pieredzē.