Termins “emociju darbs” attiecas uz cilvēka spēju vadīt un kontrolēt savas emocijas, īpaši mijiedarbojoties ar citiem cilvēkiem. Tas tiek darīts apzināti, lai saglabātu un uzlabotu attiecības. Šo terminu 1979. gadā ieviesa socioloģijas profesors Ārlijs Rasels Hoššilds, kurš bija emociju iekļaušanas pionieris socioloģijas pētījumos.
Profesore Hochschild atšķir emociju darbu no “emociju darba”, kas ir vēl viens viņas izdomāts termins. Pirmais termins īpaši attiecas uz piepūli, kas tiek veikts ciešās vai “privātās” attiecībās, bet otrais attiecas uz pūlēm, kas tiek veiktas “publiskā” auditorijā, piemēram, darba vietā. Tāpat kā cilvēka ģērbšanās un izskats var veicināt to, kā viņš sevi prezentē, arī atbilstošas emocijas palīdzēs parādīt cilvēku pozitīvā gaismā. Hohšilds arī apgalvoja, ka emocijām ir “noteikumi”, kurus regulē noteiktu sociālo situāciju normas; mūsu emocionālās reakcijas ir atkarīgas no tā, kur mēs atrodamies un ar ko esam kopā. Šī iemesla dēļ dažas darbības, piemēram, strīdēšanās, tiek noraidītas, ja tās tiek veiktas sabiedriskās vietās.
Ir vairāki veidi, kā cilvēks var veikt emociju darbu, no kuriem viens ir kognitīvā metode, kurā persona var apzināti analizēt savas domas un racionalizēt, kura emocionālā reakcija ir vislabākā, ņemot vērā apstākļus. Īpaši ar dusmām cilvēkam ir tendence būt neracionālam, tāpēc daudzi eksperti emociju nomierināšanai iesaka saskaitīt līdz desmit vai 100. Dažos gadījumos cilvēki domā cauri emocijām, dodot “šaubu labumu” situācijai vai personai, ar kuru viņi ir konfliktā. Mainot veidu, kā viņš domā par kādu vai kaut ko, cilvēks var mainīt to, kā viņš jūtas. Daži cilvēki, kuri regulāri meditē, apliecina, ka spēj labāk pārvaldīt savas jūtas.
Otrā emociju darba metode ir fiziska pieeja, kurā cilvēks izmanto savu ķermeni, lai mainītu savu garastāvokli, parasti cenšoties mazināt dusmas vai nomierināt nervozitāti. Daudzi cilvēki parasti ķeras pie dziļas ieelpošanas un izelpas pirms runāšanas, un daži saritina plecus un groza kaklu, kad uz tiem kliedz vai pagrūda. Zinātniski ir pierādīts, ka dažas ķermeņa aktivitātes var uzlabot emociju pārvaldību, tāpēc cilvēkiem ar dusmām ir ieteicams nodarboties ar sportu, lai radītu veselīgu emociju izeju.
Emociju darbu var veikt arī ar žestu metodi, kas kaut kā saistīta ar fizisko pieeju. Cilvēks var nodot, slēpt vai radīt noteiktas emocijas, izmantojot savu ķermeņa valodu. Viņš var biežāk smaidīt, lai radītu laimes sajūtu, vai arī viņš var apzināti izvairīties no roku salikšanas, lai liktu cilvēkiem domāt, ka viņš nav snobs. Žesti var ietvert arī kaut ko nodarīšanu otrai personai, piemēram, apskaušanu vai rokas turēšanu sarunā.