Lai gan daudzi cilvēki mēdz domāt par Hadesu kā soda vietu, grieķu mitoloģijā šim terminam ir pavisam cits pielietojums. Tradicionāli viņš tiek uzskatīts par grieķu dievu, kurš galu galā ieguva tiesības tikt sauktam par pazemes dievu un mirušo dzīvesvietas galveno aprūpētāju.
Saskaņā ar grieķu leģendām, senās būtnes, kas pazīstamas kā titāni, sākotnēji kontrolēja visu zināmo radību. Trīs brāļi — Zevs, Poseidons un Hāds — apstrīdēja savu suverēnu varu un noteica, ka viņiem ir jābūt likumīgajiem pazemes, debesu un jūras valdniekiem. Brāļi iesaistījās karā ar titāniem, galu galā uzvarot tos. Šajā brīdī uzvarētāji izvēlējās noteiktas jomas, kuras pārraudzīs katrs brālis. Hadess izvēlējās uzdevumu pārraudzīt pazemes pasauli un valdīt pār to gariem, kuri bija miruši un pārgājuši nākamajā dzīvē.
Hadess dažreiz ir attēlots kā baismīgs tēls, kura mērķis ir iedvest šausmas cilvēku sirdīs. Šajā versijā dievs ir tas, kurš ir gatavs sodīt ļaunos par vieglākajiem pārkāpumiem un priecājas par taisnīguma sludināšanu, kas nav žēlsirdīga. Bieži vien šis jēdziens tika izmantots, lai liktu cilvēkiem, kuri bija iesaistīti darbībās, kuras tika uzskatītas par pieņemamu tradīciju un morāles robežu, atteikties no šīm praksēm un iesaistīties rituālos, kuru mērķis bija iegūt visu dievu labvēlību.
Citreiz Hadess ticis attēlots kā žēlsirdīgs un taisnīgs pazemes valdnieks, kas rūpējas gan par laimes un paradīzes stāvoklī mītošo, gan nolādēto cilvēku vajadzības. Šis jēdziens dažkārt tiek attiecināts uz lasīšanu starp rindām grieķu mitoloģijas pasakās, īpaši gadījumos, kad šķiet, ka dievs piedāvā cilvēkiem iespēju atkāpties un mainīt nepareizo darbību.
Hadesu, no kā parasti baidījās, bet bieži uzskatīja par vienu no spēcīgākajiem dieviem, daudzi cilvēki pielūdza, bieži vien vēloties nomierināt dievu un nodrošināt sev patīkamāku vietu nākamajā pasaulē. Šim nolūkam ģimenes bieži mājās ierīkoja altāri, lai viņu godinātu, kā arī pulcējās tempļos, lai sniegtu atbilstošus upurus dievam.