HIV klades ir atšķirīgas HIV apakšgrupas, kas sadalītas pēc ģeogrāfiskā reģiona. Katrā kladē vīrusam ir vairākas ģenētiskas līdzības un marķieri, ko var izmantot, lai uzzinātu vairāk par HIV evolūciju. Fakts, ka daudzas klades ir diezgan atšķirīgas un ļoti atšķiras viena no otras, ļoti nopietni ietekmē zinātniekus, kas strādā ar HIV/AIDS vakcīnām. Diemžēl, iespējams, nav iespējams izstrādāt vakcīnu, kas aizsargātu cilvēkus no visiem HIV kladiem, vai arī var nebūt iespējams vakcinēties pret noteiktiem kladiem.
Šis vīruss ir bēdīgi slavens ar ārkārtīgi strauju mutāciju, kas izraisa lielu neapmierinātību ārstiem un HIV pētniekiem. Pat tad, kad pētnieki pirmo reizi sāka pētīt HIV evolūciju, vīruss jau bija mutē, attīstot jaunas iezīmes un parādot jaunu uzvedību organismā. Tomēr, kad pētnieki uzzināja vairāk par vīrusu, viņi varēja sākt atpazīt un identificēt dažādas HIV klades; “Clade” ir vienkārši izdomāts vārds taksonomiskai grupai.
Pētot HIV kladus, pētnieki ir spējuši izsekot vīrusa evolūcijai, cerot uzzināt vairāk par to, no kurienes tas nāk, kā tas izplatās un kā to varētu ārstēt. Mācības par HIV kladiem bija svarīgs solis pētījumos, kas nepieciešami, lai noteiktu HIV epidēmijas izcelsmi, jo tas ļāva pētniekiem sākt precīzi noteikt vīrusa izcelsmes reģionu, kas izrādījās Āfrika.
Ir divas HIV klades pamatgrupas: M jeb Main un O jeb Outgroup. Galvenās klades izraisa lielāko daļu HIV infekciju, savukārt ārpusgrupas HIV klades ir neparastākas, jo tās izraisa mazāk infekciju. Tā kā O klades ir reti sastopamas, dažreiz tās var izmantot, lai izsekotu ļoti specifiskam infekcijas ceļam, ja pētnieki var izsekot un pārbaudīt lielu skaitu cilvēku.
Starp M kladiem ir astoņi dažādi apakštipi, kas apzīmēti no A līdz H, un katram ģeogrāfiskajam reģionam parasti ir dominējošā klade. Piemēram, A un D klade ir izplatīta Austrumāfrikā, padarot tās vienu no vecākajām kladēm, savukārt B klade parādās Eiropā un Amerikā, bet C klade parādās Austrumāzijā. Vīrusi katrā kladē atšķirīgi reaģē uz ārstēšanu, un tiem ir atšķirīgs virulences līmenis, kas izskaidro, kāpēc daži cilvēki ļoti labi reaģē uz HIV/AIDS zālēm, bet citi cīnās ar virkni zāļu shēmu.