Ideoloģiskā kritika ir kritikas veids, kas parasti ir vērsts uz ideogrāfiem noteiktā darbā vai runā, lai labāk izprastu darba būtību. Ideogrāfi ir “artefakti” darbā, bieži vien atsevišķi vārdi vai attēli, kuriem ir lielāka, simboliska nozīme, kas tiek saprasta un novērota kultūras līmenī. Vārdi amerikāņu angļu valodā, piemēram, “taisnīgums” vai “brīvība”, ir ideogrāfi, kuriem ir lielāka nozīme nekā tikai vārdnīcas definīcija. Ideoloģiskā kritika bieži vien ir vērsta uz politisko diskursu vai rakstiskiem darbiem kā veidu, kā noteikt lielāku nozīmi darbā un pēc tam noteikt šīs sekundārās nozīmes derīgumu.
Šāda veida kritikas pamatā ir tas, ka valodā un vizuālajā simbolikā ir daži artefakti, ko sauc par ideogrāfijām. Šie ideogrāfi sniedz lielāku nozīmi konkrētā kultūras kontekstā, nekā tiem var būt tikai denotācijas līmenī. Piemēram, vārdu “brīvība” bieži lieto Amerikas politiskajā diskursā, un tas ir lietots visā Amerikas vēsturē. Tomēr šī vārda nozīme gadu desmitiem ir mainījusies, un tam ir bijuši noteikti kultūras konteksti un nozīmes, kas pārsniedz “brīvības” pamatideju kā vārdnīcas definīciju.
Ideoloģiskā kritika tiek izmantota, lai identificētu šāda veida ideogrāfus un apsvērtu, kā šī kultūras nozīme tiek izmantota noteiktā saziņas daļā. Piemēram, kad amerikāņu politiķis runas laikā lieto vārdu “brīvība”, kāds var izmantot ideoloģisko kritiku, lai vispirms noteiktu, ka tas ir ideogrāfs, un pēc tam apsvērt, kāpēc tas tika lietots. “Brīvības” gadījumā tās lietošana bieži ir paredzēta kā veids, kā sapulcināt amerikāņus aiz kopīga mērķa vai ideāla, jo “brīvība” bieži tiek uzskatīta par augstāko politisko “labumu”, ko var paveikt. Kā ideogrāfam daži vārdi ir spēcīgāki Amerikas politiskajā dialogā un sniedz lielāku nozīmi, tomēr, tāpat kā citiem ideogrāfiem, tā nozīme laika gaitā ir mainījusies un kritikas labad ir jāaplūko plašākā kontekstā.
Piemēram, 1776. gadā “brīvība” varēja nozīmēt “brīvību no tirānijas” Lielbritānijas monarhijas un tās varas pār Amerikas kolonijām formā. Tomēr mūsdienu “brīvības” lietojumiem nav nekāda sakara ar britu varu, tāpēc ideoloģiskā kritika ņem vērā, kā ideogrāfs “brīvība” ir mainījies laika gaitā. Tagad to parasti izmanto, lai veicinātu ideju par “amerikāņu brīvību” citās valstīs. Izmantojot ideoloģisku kritiku, kāds var noteikt, ka “brīvība” simtiem gadu ir funkcionējusi kā ideogrāfs, lai gan tās nozīme ir mainījusies un Francijas, Vācijas vai Irākas pilsonim var nozīmēt kaut ko pavisam citu.