Zelta tehniskā analīze ir zelta tirgus vēstures sadalījums salīdzinājumā ar pašreizējiem un nākotnes notikumiem. Tāpat kā visas tehniskās analīzes formas, šis process ir saistīts ar prognozēšanu. Pamatā esošā teorija vienkārši nosaka, ka jebkura situācija atkārtosies, ja tā atkārtosies. Ja zelta cena mainītos, kad noticis konkrēts notikums, ja šis notikums notiktu atkārtoti, cena mainītos tādā pašā veidā. Daudzas tehniskās analīzes teorijas derīgums mūsdienu ekonomikā tiek apstrīdēts.
Zelta tehniskās analīzes pamati šķiet ļoti vienkārši, taču patiesībā tie ir ļoti sarežģīti. Lai saprastu tirgus vērtības izmaiņu iemeslu, analizatoram ir jāsaprot viss, kas ir jāzina par tobrīd esošo situāciju. Tas nozīmē, ka viņam ir jāizpēta pieprasījuma un piedāvājuma jomu konteksts, lai izprastu kopējo notikumu ķēdi, kas noveda pie iespējamām izmaiņām. Bieži vien tam ir nepieciešams papildu pētījums, lai saprastu svešās zemēs veikto darbību pamatu.
Zelta tehniskās analīzes veikšana ir vēl sarežģītāka nekā ar citiem materiāliem. Agrāk zelts tika izmantots kā bagātības mērs. Tas nozīmē, ka izmaiņas zelta pirkšanā un pārdošanā tika filtrētas, izmantojot pamata izpratni, ka tā ir nebūtiska luksusa prece. Mūsdienu tehnoloģijās zelts un apzeltījums tiek izmantots daudzās skaitļu tehnoloģijās kā kaļamais vadītājs. Tas nozīmē, ka zelts ir ne tikai rets un novērtēts kā luksusa materiāls, tam ir arī spēcīgs tehnoloģiskais pieprasījums.
Zelta tehniskajā analīzē ir jāaplūko metāla vēsturiskie dati, lai redzētu, kā sociālās izmaiņas izraisa vērtības izmaiņas, taču tai ir arī jāparedz tehnoloģisko prasību ietekme. Šim modernajam lietojumam ir salīdzinoši mazs datu apjoms, salīdzinot ar vēsturiskiem lietojumiem. Tā rezultātā bieži vien ir grūti noteikt iemeslu, kas izraisa zelta vērtības svārstības.
Lai gan zelta tehniskās analīzes koncepcija šķiet stabila, praksē tā nav tik efektīva, kā varētu domāt investors. Lielākais šķērslis tehnikai ir izpratnes trūkums par to, kāpēc kaut kas noticis. Piemēram, Dienvidamerikas zelta raktuves sausuma periodā zaudē lielāko daļu produkcijas; šīs izmaiņas pēc tam izraisa zelta cenas pieaugumu ASV. Lai gan tas var šķist ļoti vienkārši, tā var nebūt. Sausums varēja būt nenozīmīgs; nestabilitāti varēja izraisīt kaimiņvalsts, slikts zvejas gads vai vēl kādi faktori.