Kas ir ilustrācijas eseja?

Ilustrācijas eseja ir rakstisks darbs, ko izmanto, lai sniegtu ilustrācijas vai piemērus konkrētam priekšmetam, lai parādītu kādu punktu par to. Līdzīgi kā cita veida esejas, šis raksts bieži sākas ar disertācijas izklāstu, kas sniedz galveno darba tēmu un sniedz norādījumus par to, kas lasītājam būtu jāsagaida. Pēc tam ilustrācijas esejā seko vairāki piemēri, kas atbalsta tēzes apgalvojumu. Lai gan cita veida esejās, piemēram, argumentētās, ir ilustratīvi elementi, šāda veida darbā nevajadzētu būt argumentiem vai viedokļiem.

Ilustrācijas eseja, ko dēvē arī par eseju, parasti tiek rakstīta, lai sniegtu piemērus tam, kas ir darba uzmanības centrā. Šīs esejas parasti sākas ar disertācijas paziņojumu, kas sniedz vispārīgu norādi par darba iemeslu. Piemēram, kādam, kas raksta ilustrācijas eseju par vardarbības attēlojumu plašsaziņas līdzekļos, var būt tēzes apgalvojums, kas norāda, ka ir daudz ziņu par vardarbību. Šāda veida paziņojums nenorāda uz kādu konkrētu viedokli vai viedokli par šiem ziņojumiem, bet gan vienkārši norāda, ka tie notiek un ir atrodami.

Kad tēzes paziņojums ilustrācijas esejā ir iesniegts, tā atbalstam jāizmanto pierādījumi. Tas parasti izpaužas kā piemēri vai ilustrācijas par disertācijas izklāstu darbībā, no kā izriet šīs esejas. Viens no visizplatītākajiem piemēru veidiem ir “īpaša ilustrācija”. Šis ir piemērs, kas patiešām noticis, un sniedz reālus un konkrētus pierādījumus, lai atbalstītu esejas galveno punktu.

“Tipiska ilustrācija” ir piemērs, kas ir vispārīgs un diezgan vispārīgs, nesniedzot konkrētu informāciju no konkrēta avota. Tā var būt informācija no aptaujas vai pārskatu analīzes, kas sniedz atbilstošus datus, kas neattiecas uz kādu konkrētu notikumu. Ir arī “hipotētiskas ilustrācijas”, kuras var izmantot ilustrācijas esejā. Šie ir piemēri, kas patiesībā nenotika, bet kalpo, lai sniegtu lasītājam vispārēju priekšstatu par to, kā kaut kas varētu notikt.

Lai gan ilustrācijas esejas struktūra var atgādināt argumentētus rakstus, ir svarīgi, lai rakstītājs tajā nenorāda konkrētu nostāju vai argumentu. Šīs esejas mērķis ir sniegt informāciju un piemērus par kaut ko, lai lasītāji varētu saprast, ka tas pastāv, un redzēt, kā tas veidojas, izmantojot dažādas ilustrācijas. To var viegli izvērst argumentētā esejā, izmantojot piemērus, kas atbalsta konkrētu nostāju vai viedokli par tēmu.