Infarkti ir audu apgabali organismā, kas ir miruši, jo nesaņēma pienācīgu skābekli. Šo terminu lieto, lai aprakstītu procesu, kas izraisa šo stāvokli, kā arī lai nosauktu ietekmētos audus. Infarktu latīņu sakne infarcire tiek tulkota kā “pieslēgt vai piebāzt”.
Infarkti var rasties jebkurā ķermeņa orgānā, un to var izraisīt dažādas slimības. Tomēr tās visbiežāk sastopamas ar aterosklerozi, arteriālo asinsvadu slimību, kuras rezultātā artērijās veidojas aplikums. Kad persona, kas cieš no šīs slimības, piedzīvo plāksnes plīsumu, uz artērijas virsmas veidojas asins receklis. Tas novērš pareizu asins plūsmu. Savukārt trombs pārvietojas tālāk artērijā un bloķē papildu asinsvadus. Šī bloķēšana izraisa audu nāvi, jo tiek ierobežota asins plūsma un līdz ar to skābekļa plūsma.
Miokarda infarkts (MI) ir cita veida audu nāve. MI laikā sirds muskulis mirst, jo nav saņēmis pareizu asinsriti. Visbiežākais MI cēlonis ir sašaurinātas koronārās artērijas, kas izraisa asins recekļu veidošanos un ierobežotu asins plūsmu. Citi iespējamie cēloņi ir sepse, antifosfoīdu sindroms un milzu šūnu arterīts.
Tāpat kā infarktus var izraisīt dažādas slimības, tie var izraisīt arī noteiktas slimības vai saslimšanas. Piemēram, tiek uzskatīts, ka 80% insultu izraisa audu nāve. Līdzīgi šis stāvoklis var izraisīt perifēro artēriju okluzīvu slimību, kas var izraisīt gangrēnu un būt nepieciešama amputācijai.
Infarkti tiek klasificēti kā balti vai sarkani. Baltos infarktus sauc arī par anēmiju, savukārt sarkanos infarktus sauc par hemorāģiskiem. Asiņošanas apjoms, kas notiek orgānā, nosaka, vai stāvoklis ir klasificēts kā balts vai sarkans. Tie, kas atrodas cietos orgānos, piemēram, liesā, sirdī un nierēs, ir balti, jo tie ir artērijas aizsprostojuma rezultāts un galvenokārt ietver trombocītus. Plaušu infarkti tomēr ir sarkani, jo šajā orgānā tiek konstatēts vairāk sarkano asins šūnu.