Kas ir augšžokļa artērija?

No šīs daļas atzarojas dziļā auss artērija un priekšējā bungdobuma artērija, kas baro apakšžokļa locītavu, ārējo dzirdes eju un bungādiņu. Te sākas arī apakšžokļa alveolārā artērija, kas ieiet apakšžokļa kanālā un apgādā apakšējos zobus, smaganas un zodu.

Vissvarīgākais šīs daļas zars ir vidējā smadzeņu apvalka artērija (arteria meningea media). Tā caur ērkšķa atveri (foramen spinosum) iekļūst galvaskausa dobumā un ir galvenais galvas smadzeņu cietā apvalka asinsvads.

Šīs daļas zari apkalpo košļāšanas aparātu: dziļās deniņu artērijas, košļājamā muskuļa artērija, spārnveida muskuļu zari un vaiga artērija. Tāpēc intensīva košļāšana palielina asins pieplūdumu tieši šajā artērijas posmā.

Zari šeit iet cieši kopā ar apakšžokļa nerva motorajiem zariem, kas praktiski nozīmē, ka deniņu apakšējās bedres traumas un audzēji reti skar tikai asinsvadu vai tikai nervu.

Šajā daļā atzarojas aizmugurējās augšējās alveolārās artērijas augšējiem dzerokļiem, acs dobuma apakšas artērija, kas caur apakšējo acs dobuma atveri iznāk uz vaiga, un lejupejošā aukslēju artērija cieto un mīksto aukslēju apgādei.

Gala zars ir spārnkaula un aukslēju artērija (arteria sphenopalatina), kas ieiet deguna dobumā un apgādā tā aizmugurējo daļu un deguna starpsienu. Tieši šis zars nosaka, kāpēc vienas sejas artērijas bojājums var izraisīt grūti apturamu deguna asiņošanu.

Vidējā smadzeņu apvalka artērija galvaskausā iet tieši zem deniņu kaula zvīņas, kas ir viena no plānākajām galvaskausa vietām. Sitiens pa deniņiem ar šī kaula lūzumu var artēriju pārraut, un asinis krājas starp kaulu un cieto smadzeņu apvalku, veidojot epidurālu hematomu. Raksturīgi, ka pēc sitiena cilvēks var kādu laiku justies gandrīz normāli, un stāvoklis strauji pasliktinās tikai pēc vairākām stundām.

Spārnkaula un aukslēju artērija ir biežākais smagas aizmugurējās deguna asiņošanas avots. Atšķirībā no parastās asiņošanas no deguna starpsienas priekšdaļas, šeit asinis tek pa rīkles aizmuguri un parasto deguna saspiešanu ar pirkstiem asiņošana nepakļaujas.

Pēc galvas traumas nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, ja pastiprinās galvassāpes, parādās vemšana, miegainība, apjukums vai nevienāda acu zīlīšu platība. Ārsta palīdzība jāmeklē arī tad, ja asiņošana no deguna neapstājas pēc aptuveni piecpadsmit minūšu ilgas pareizas deguna mīksto daļu saspiešanas vai ja asinis tek pa rīkli. Ar deguna asiņošanu nodarbojas otorinolaringologs, ar sejas un žokļu traumām sejas žokļu ķirurgs, bet ar galvaskausa iekšējām asiņošanām neiroķirurgs.

Visbiežāk augšžokļa artēriju sajauc ar sejas artēriju (arteria facialis). Abas ir ārējās miega artērijas zari, bet gaita tām ir pretēja: sejas artērija ir virspusēja, tā pārliecas pāri apakšžokļa apakšmalai košļājamā muskuļa priekšā, un tur to var sataustīt un pat saspiest. Augšžokļa artērija ir dziļa, to nevar sataustīt, un pie tās tiek klāt tikai operācijas ceļā vai ar kateteru.

Otrs pārpratums ir pats nosaukums. Neskatoties uz vārdu „augšžokļa“, artērija apgādā arī apakšžokli un tā zobus, kā arī galvas smadzeņu apvalku. Nosaukums norāda uz to, kur artērija beidzas, nevis uz visu tās apgādes teritoriju.

Praktiski tas nozīmē, ka viena „sejas“ artērija atbild gan par zobārstniecības, gan par ausu un deguna, gan par neiroķirurģijas problēmām. Ja zobārstniecībā pēc apakšējā gudrības zoba izraušanas rodas ilgstoša asiņošana, avots visbiežāk ir apakšžokļa alveolārās artērijas zars, tas ir, tās pašas artērijas atzars, kuras cits zars baro smadzeņu apvalku.

Tāpēc arī grūti apturamu deguna asiņošanu un smaganu asiņošanu dažkārt ārstē ar vienu un to pašu paņēmienu: asinsvadu aizsprosto no iekšpuses, ievadot kateteru caur augšstilba artēriju un pa asinsvadiem nonākot līdz augšžokļa artērijas zaram.