Augšžokļa bumbulis (tuber maxillae): kas tas ir

Augšžokļa bumbulis atrodas mutes dziļumā, aiz pēdējā augšējā dzerokļa, un to var sataustīt ar mēli kā apaļu izcilni aiz pēdējā zoba. No ārpuses tas robežojas ar deniņu apakšējo bedri un tur esošo spārnveida vēnu pinumu, no mugurpuses ar spārnkaula un augšžokļa spraugu, bet no iekšpuses tas savienojas ar aukslēju kaula piramīdveida izaugumu.

Pie bumbuļa piestiprinās arī viena no iekšējā spārnveida muskuļa (musculus pterygoideus medialis) galviņām, tāpēc tā nozīme neaprobežojas tikai ar zobiem.

Augšžokļa dobums bieži ieaug šajā izcilnī, tas ir, dobuma gaisa telpa paplašinās uz aizmuguri. Jo vairāk dobums ir ieaudzis, jo plānāks paliek kauls, un tas tieši ietekmē gan ekstrakcijas, gan implantācijas risku.

Kaulu zobārstniecībā mēdz iedalīt pēc blīvuma. Augšžokļa aizmugurējā daļa gandrīz vienmēr ir šīs skalas mīkstākajā galā: plāna ārējā blīvā kārta un reta, lielacaina iekšējā struktūra. Tas nozīmē, ka urbis tajā ieiet viegli, bet arī skrūve tajā turas vāji.

Tam ir divas pretējas sekas. No vienas puses, šeit ir salīdzinoši viegli iegūt kaula skaidiņas transplantācijai un ievietot vietējo anestēzijas šķīdumu. No otras puses, implanta sākotnējā stabilitāte šajā zonā ir vissliktākā visā žoklī, un dzīšanas laiks parasti tiek plānots garāks.

Šo pašu īpašību izmanto arī citādi. Bumbuļa apvidus ir viens no biežāk izmantotajiem donorvietas variantiem, kad vajadzīgs neliels daudzums paša pacienta kaula vai saistaudu smaganu korekcijai. Vieta ir ērta tāpēc, ka tā atrodas mutes dziļumā, kur brūce nav redzama, un dzīst salīdzinoši ātri.

• Plāna un vietām gandrīz nepamanāma blīvā kaula kārta.
• Reta poraina struktūra ar lielām starpšūnu telpām.
• Bieža augšžokļa dobuma ieaugšana izcilnī.
• Bagātīga asinsapgāde, kas dziedēšanai ir plus, bet asiņošanas riskam mīnuss.
• Blakus esošs vēnu pinums, ko var caurdurt ar adatu.

Aizmugurējo augšējo zobu nervu bloķēšana ir klasiska metode augšējo dzerokļu ārstēšanā. Adata tiek virzīta uz augšu, uz aizmuguri un uz iekšu gar bumbuļa virsmu, un šķīdums tiek novietots pie kaula tieši pirms nervu ieejas atverēm.

Metodei ir sava riska specifika. Tieši aiz bumbuļa atrodas vēnu pinums, un pārāk dziļa vai pārāk uz aizmuguri vērsta adatas virzība var to caurdurt. Tad veidojas hematoma: dažu minūšu laikā uzpūšas vaiga aizmugurējā daļa, un vēlāk parādās zilums, kas var nolaisties līdz kakla apvidum.

1. Sagatavošana: zobārsts novērtē, cik dziļi virzīt adatu konkrētajā mutē.
2. Adatas virzība gar kaula virsmu, uzturot kontaktu ar kaulu.
3. Aspirācijas pārbaude, lai pārliecinātos, ka adata nav asinsvadā.
4. Lēna šķīduma ievadīšana pie kaula virsmas.
5. Ja rodas straujš pietūkums, spiediens uz vietas un aukstums, pēc tam novērošana.

Viena no zināmākajām augšējā gudrības zoba vai otrā dzerokļa izraušanas komplikācijām ir tā, ka kopā ar zobu atdalās kaula gabals no bumbuļa. Tas notiek tāpēc, ka zoba saknes var būt izliektas, kauls ap tām plāns un porains, un pieliktais spēks pārvēršas kaula locīšanā.

Rīcība ir atkarīga no tā, vai atdalījies kaula fragments ir saglabājis saikni ar mīkstajiem audiem. Ja tā ir, fragmentu parasti cenšas saglabāt un nostiprināt, nevis izņemt, jo kopā ar to zustu gan protēzes atbalsts, gan var atvērties augšžokļa dobums.

Tieši tāpēc mūsdienās augšējos gudrības zobus bieži izņem ar ķirurģisku pieeju, atdalot zobu pa daļām, nevis pielietojot spēku pie kaula. Tas ir viens no gadījumiem, kur šķietami vienkāršāka metode rada vairāk problēmu nekā sarežģītākā.

Izņemamā augšžokļa protēze turas pie trim lietām: piesūkšanās pie gļotādas, aukslēju virsmas laukuma un aizmugurējā atbalsta uz bumbuļiem. Ja bumbulis ir labi izteikts, protēze aizmugurē nešūpojas. Ja tas ir izlīdzināts, piemēram, pēc sarežģītas zobu izraušanas, protēzes noturību panākt ir grūtāk.

Pastāv arī pretēja problēma. Ar gadiem, ja apakšējie zobi ir izkrituši un augšējie dzerokļi ir saglabājušies bez pretspēka, apkārtējie mīkstie audi virs bumbuļa var kļūt pārmērīgi biezi un šķiedraini. Tādā gadījumā protēzei vienkārši nepietiek vietas, un pirms protezēšanas nepieciešama neliela ķirurģiska korekcija.

Klīniski zobārsts to vienkārši apskata un aptausta. Tomēr lēmumus par ekstrakciju vai implantu nepieņem tikai pēc apskates, jo galvenais, kas interesē, atrodas kaula iekšienē.

Pārskata uzņēmums, kas attēlo abus žokļus vienā attēlā, parāda zobu saknes un dobuma apjomu, bet tas ir divdimensiju attēls ar projekcijas kropļojumiem. Precīzu kaula biezumu un dobuma robežas parāda konusa stara datortomogrāfija, kas dod trīsdimensiju attēlu ar salīdzinoši nelielu starojuma devu.

• Klīniskā apskate un aptaustīšana: pirmais solis.
• Panorāmas rentgenuzņēmums: vispārējs pārskats par zobiem un dobumu.
• Konusa stara datortomogrāfija: kaula tilpuma un dobuma robežu precīza novērtēšana.
• Mērījumu modeļi un skenēšana: protēzes plānošanai.

Visizplatītākais pārpratums ir pats vārds. Latīniskais „tuber" tulkojumos mēdz pārvērsties par „tuberkulozi", lai gan ar infekciju tam nav nekāda sakara. Augšžokļa bumbulis ir normāla, veselīga kaula daļa, kas ir katram cilvēkam.

Otrs sajaukums ir ar retromolāro spilvenu. Tas ir mīksto audu paugurs aiz pēdējā apakšējā dzerokļa, tātad pretējā žoklī, un tam ir sava atsevišķa loma apakšējās protēzes izgatavošanā.

Trešais ir ar spārnkaula āķi, kas atrodas tuvu, bet pieder pamatkaulam, nevis augšžoklim. Pacienti dažkārt to sataustā ar mēli un uzskata par kaula atlūzu pēc zoba izraušanas.

Pēc augšējā dzerokļa izraušanas neliels diskomforts un pietūkums ir normāls. Uzmanību prasa citas pazīmes: ja, dzerot ūdeni, šķidrums iekļūst degunā, ja izpūšot gaisu caur degunu jūtama gaisa plūsma pa brūci mutē vai ja parādās vienpusēja aizlikta deguna sajūta ar nepatīkamu smaku, jāvēršas pie zobārsta vai mutes, sejas un žokļu ķirurga.

Tikpat svarīgi ir strauji augošs pietūkums vaigā tūlīt pēc injekcijas, apgrūtināta mutes atvēršana, drudzis un pieaugošas sāpes vairākas dienas pēc procedūras.

Plānveidā ar šo apvidu nodarbojas zobārsts, sarežģītākos gadījumos mutes, sejas un žokļu ķirurgs, bet protēzes jautājumos protezēšanas speciālists. Ja iesaistīts augšžokļa dobums, pievienojas otorinolaringologs.