Kas ir apakšējā orbitālā plaisa?

Cilvēka anatomijā plaisa ir dabisks sadalījums vai šķelšanās, kas atrodama ķermeņa daļā. Apakšējā orbitālā plaisa, ko veido divi atsevišķi kauli, patiesībā ir rievai līdzīga sprauga, kas ļauj nerviem un asinsvadiem nodrošināt acu zonu ar galvenajiem signāliem no smadzenēm un muguras smadzenēm, kā arī ar būtiskām barības vielām, nodrošinot konsekventu asins plūsmu uz šo zonu.. Divi kauli, kas veido apakšējo orbitālo plaisu, ir sphenoid kauls un augšžokļa kauls.

Sfenoīdais kauls ir konusveida kauls, kas atrodas tieši temporālā kaula priekšpusē vai priekšā tam sejas sānos, šo daļu parasti dēvē par tempļiem. Tā ķīļveida forma ar paplašinātajām, spārnveidīgajām mediālajām malām palīdz veidot acs dobuma sānu vai sānu daļu. Augšžokļa kauls jeb augšžokļa kauls palīdz veidot acs orbītas apakšējo mediālo izliekumu, kas atrodas vistuvāk degunam. Apakšējā orbītas plaisā, kas atrodas šajā zonā, atrodas svarīgas nervu sistēmas daļas, piemēram, augšžokļa nervs un tā zari, kā arī sphenopalatīna ganglija kāpjošie zari.

Bez šīs rievotās plaisas, kas pazīstama kā apakšējā orbitālā plaisa, sejas daļa, kas apņem acis, nespētu nosūtīt un saņemt ķīmiskus un elektriskus ziņojumus, kā rezultātā acis nevarētu atbilstoši kustēties un šī zona nevarētu apstrādāt stimulus un attiecīgi reaģēt. Augšžokļa nervs ar atvasēm, ko sauc par zigomātiskajiem zariem, vaigu kaulos un ap tiem iekļūst orbītas zonā caur apakšējo orbītas plaisu. Šis nervs un tā zari izraisa nervu sajūtas vaigos un tempļu sānos. Sfenopalatīna ganglijs, ko dēvē arī par pterigopalatīna gangliju, nodrošina nervu sajūtas aukslējām, rīklei vai kakla un rīkles zonu, deguna blakusdobumiem un cietajām aukslējām jeb mutes jumtu.