Sieviešu feromoni: ko par tiem zina zinātne
Īsā atbilde
Feromons ir ķīmisks signāls, ko viens indivīds izdala ārpus ķermeņa un kas izraisa paredzamu atbildi citā tās pašas sugas indivīdā. Dzīvniekiem un kukaiņiem šādi signāli ir droši pierādīti, bet cilvēkam neviena viela līdz šim nav atzīta par pierādītu feromonu, un orgāns, kas dzīvniekiem tos uztver, cilvēkam ir palicis neattīstīts. Tas, kas sievietei tiešām mainās, ir ķermeņa smarža, kuru veido apokrīno sviedru dziedzeru sekrēts, ādas baktērijas un hormonālais fons.
Jautājums par sieviešu feromoniem ir viens no tiem, kur populārā literatūra apsteidz pierādījumus par vairākām desmitgadēm. Jēdzienu feromons ieviesa, pētot kukaiņus, kuriem viena molekula spēj izraisīt stingri noteiktu uzvedību visai sugai. Zīdītājiem šādi signāli arī pastāv, taču to darbība ir sarežģītāka un vairāk atkarīga no konteksta.
Cilvēka gadījumā trūkst gan pierādītas vielas, gan pierādīta uztveršanas ceļa. Tas nenozīmē, ka ķīmiska saziņa starp cilvēkiem nenotiek. Tā notiek, tikai ne ar to mehānismu, kādu iztēlojas populārie raksti: caur parasto ožu, mācīšanos un asociācijām, nevis caur atsevišķu, neapzinātu maņu orgānu.
Sievietes ķermeņa smarža patiešām nav nemainīga. To ietekmē menstruālā cikla fāze, grūtniecība un zīdīšana, kontracepcijas līdzekļu lietošana, uzturs, higiēnas paradumi, ādas mikroflora un vairākas slimības. Šīs pārmaiņas ir izmērāmas un tām ir skaidrs anatomisks un bioķīmisks skaidrojums.
Tāpēc pareizāk ir runāt nevis par sieviešu feromonu veidiem, bet par ķermeņa ķīmisko signālu avotiem: apokrīnajiem sviedru dziedzeriem padusēs, krūtsgala areolas dziedzeriem, dzimumorgānu apvidus dziedzeriem un elpā un ādā izdalītajiem vielmaiņas produktiem. Šo avotu anatomija ir precīzi zināma, atšķirībā no tā, ko ar to iesāk saņēmēja smadzenes.
Vomeronazālais orgāns: kāpēc cilvēkam tas nestrādā
Daudziem zīdītājiem deguna starpsienas apakšdaļā atrodas vomeronazālais orgāns (organum vomeronasale), ko sauc arī par Jēkabsona orgānu. Tas ir atsevišķs maņu orgāns ar savām receptoršūnām, savu nervu ceļu un savu galamērķi smadzenēs, papildu ožas bumbuli. Tieši tas zīdītājiem uztver feromonus.
Cilvēka auglim šis orgāns veidojas, bet pēc tam lielākoties iznīkst. Pieaugušajam deguna starpsienas priekšdaļā bieži var atrast nelielu bedrīti, ko var saukt par vomeronazālo ieeju, taču tajā nav pierādītu darbīgu maņu neironu, un nav arī nerva, kas tos savienotu ar smadzenēm. Papildu ožas bumbulis cilvēkam pēc augļa perioda nesaglabājas.
Vēl svarīgāks ir molekulārais arguments. Gēni, kas zīdītājiem nodrošina vomeronazālo receptoru signāla pārvadi, cilvēkam ir bojāti un nefunkcionāli. Ja pat būtu vielas, kas atbilstu feromoniem, trūktu aparatūras, kas tos uztvertu tādā veidā, kā to dara dzīvnieki.
Kur cilvēka ķermeņa smarža tiešām rodas
Ādā ir vairāki sviedru dziedzeru veidi, un tikai viens no tiem ir saistīts ar raksturīgo ķermeņa smaržu. Tie nav vienmērīgi izkaisīti pa ķermeni, bet koncentrēti tieši tajās vietās, kuras kultūrā saistās ar intīmo smaržu.
| Dziedzeru veids | Kur atrodas | Sekrēts | Saistība ar smaržu |
|---|---|---|---|
| Ekrīnie sviedru dziedzeri | Visā ādā, visvairāk plaukstās un pēdās | Ūdens un sāļi | Praktiski bez smaržas; galvenā funkcija ir dzesēšana |
| Apokrīnie sviedru dziedzeri | Padusēs, ap krūtsgalu, dzimumorgānu apvidū | Taukvielu un olbaltumvielu bagāts | Pats bez smaržas, bet baktērijas to pārvērš smaržīgos savienojumos |
| Tauku dziedzeri | Pie matu folikuliem | Ādas tauki | Piešķir smaržai fonu, mainās pubertātē |
| Areolas dziedzeri | Ap krūtsgalu, izteikti grūtniecībā | Eļļains, aizsargājošs sekrēts | Vienīgais cilvēka ķīmiskais signāls ar nopietnu pierādījumu bāzi |
Vielas, kuras mēdz saukt par cilvēka feromoniem
Zinātniskajā literatūrā visbiežāk minētas dažas vielas, taču to statuss ir strīdīgs. Daļa agrīno pētījumu nav apstiprinājušies atkārtotos, rūpīgāk plānotos eksperimentos, un dažu efektu skaidrojums ir vienkāršāks: cilvēks smaržu vienkārši sajūt ar parasto ožu un reaģē uz to iemācīto asociāciju dēļ.
- Androstadienons: vīriešu sviedros atrodams steroīda atvasinājums, kura ietekme uz sieviešu garastāvokli pētījumos ir vāja un nekonsekventa.
- Estratetraenols: sieviešu izcelsmes steroīds, kura darbība uz vīriešiem nav pārliecinoši apstiprināta.
- Maksts sekrēta taukskābes, ko dēvē par kopulīniem: to koncentrācija cikla laikā mainās, bet uzvedības ietekme nav pierādīta.
- Krūtsgala areolas dziedzeru sekrēts: izraisa jaundzimušā meklēšanas un sūkšanas kustības, un tas ir vistuvāk īstam cilvēka ķīmiskajam signālam.
- Sviedru smarža, kas saistīta ar audu saderības gēnu kopu: pētījumi liecina par nelielu, bet konstatējamu partnera smaržas izvēles tendenci.
Menstruālā cikla sinhronizācija: kāpēc šis mīts noturas
Priekšstats, ka kopā dzīvojošu sieviešu cikli sinhronizējas, radās no viena agrīna pētījuma, kas ieguva plašu atspoguļojumu presē. Vēlāk tam tika norādītas būtiskas metodoloģiskas problēmas, jo cikli dabiski atšķiras garumā, un, ja divi neatkarīgi cikli ar dažādu garumu tiek novēroti pietiekami ilgi, to sākumi periodiski sakrīt un atkal atšķiras pilnīgi nejauši.
Vēlākie pētījumi šo efektu nav pārliecinoši atkārtojuši. Tas nenozīmē, ka cilvēki nesajūt viens otra smaržu; tas nozīmē, ka konkrētais apgalvojums par ciklu sinhronizāciju feromonu ietekmē līdz šim nav apstiprinājies.
Kas smaržu maina patiešām
Ķermeņa smaržas pārmaiņas ir reālas un izskaidrojamas, tikai to cēlonis parasti ir vienkāršāks par feromoniem. Izšķirošā loma ir ādas baktēriju sastāvam un tam, kādas vielas tām tiek padotas.
Pubertātē apokrīnie dziedzeri sāk strādāt dzimumhormonu ietekmē, un tieši tāpēc bērnam padušu smarža praktiski nav, bet pusaudzim parādās. Menopauzē šo dziedzeru aktivitāte mazinās.
- Menstruālā cikla fāze un grūtniecība, kas maina hormonālo fonu un ādas sekrēciju.
- Uzturs: ķiploki, sīpoli, krustziežu dārzeņi, alkohols un dažas garšvielas.
- Zāles un piedevas, kas izdalās ar sviedriem vai izelpu.
- Ādas mikrofloras pārmaiņas pēc antibiotikām vai ādas slimībās.
- Slimības ar raksturīgu smaržu: cukura diabēta dekompensācija, smaga nieru vai aknu mazspēja, dažas iedzimtas vielmaiņas slimības.
- Smēķēšana un stress, kas maina gan sekrēta daudzumu, gan sastāvu.
Uztveršanas puse: cilvēka oža
Smaržas molekulas uztver ožas epitēlijs (epithelium olfactorium) deguna dobuma augšdaļā. No turienes signāls pa ožas nervu šķiedrām iet cauri režģkaula sietplātnītei uz ožas bumbuli un tālāk uz smadzeņu apvidiem, kas cieši saistīti ar emocijām un atmiņu.
Tieši šis īsais ceļš līdz emociju struktūrām izskaidro, kāpēc smaržas izraisa tik spēcīgas un pēkšņas atmiņas. Tam nav nepieciešams neviens atsevišķs feromonu orgāns: parastā oža pilnīgi pietiekami izskaidro, kāpēc partnera smarža var būt patīkama vai nepatīkama.
Oža ir arī trausla. Vīrusu infekcijas, deguna polipi, hronisks rinosinusīts, galvas trauma un dažas neiroloģiskas slimības var to būtiski pasliktināt. Pēkšņs vai ilgstošs ožas zudums ir iemesls vērsties pie otorinolaringologa.
Kad smaržas jautājums kļūst medicīnisks
Lielākā daļa ķermeņa smaržas jautājumu ir higiēnas, nevis slimības jautājums. Tomēr ir situācijas, kad nepieciešama ārsta palīdzība.
Pārmērīgu svīšanu ārstē dermatologs, un tai ir efektīvas ārstēšanas iespējas, sākot no īpašiem antiperspirantiem līdz procedūrām. Ja smarža strauji mainījusies bez saprotama iemesla, cēlonis jāmeklē vielmaiņā vai infekcijā. Izteikti nepatīkama, pūstoša smarža no brūces, mutes vai maksts vienmēr prasa izmeklēšanu.
- Novērtē, vai mainījies uzturs, zāles, higiēnas līdzekļi vai stresa līmenis.
- Pārbauda, vai smarža nāk no ādas, mutes, dzimumorgāniem vai izelpas, jo cēloņi ir pilnīgi atšķirīgi.
- Ādas un svīšanas problēmu gadījumā vēršas pie dermatologa.
- Ja pievienojas izdalījumi, nieze vai sāpes, nepieciešama ginekologa apskate.
- Ja mainījusies izelpas smarža kopā ar slāpēm, svara zudumu vai vājumu, jāpārbauda cukura līmenis un nieru funkcija.
Ar ko feromonus sajauc
Pirmā neskaidrība ir starp feromoniem un hormoniem. Hormons darbojas paša organisma iekšienē un ceļo ar asinīm, bet feromons pēc definīcijas iziet no ķermeņa un iedarbojas uz citu indivīdu. Androstadienons ir steroīda atvasinājums, bet tas nepadara to par hormonu cilvēka ķermenī.
Otrā ir tirdzniecībā pieejamie feromonu smaržūdeņi. Tie parasti satur dzīvnieku izcelsmes steroīdus vai sintētiskus analogus, un to reklāmas apgalvojumi nav apstiprināti neatkarīgos pētījumos. Ja šāds produkts kādam palīdz, iespējamākais skaidrojums ir paša pārliecība un uzvedības maiņa, nevis nemanāms ķīmisks signāls.
Trešā ir dabiskas ķermeņa smaržas jaukšana ar nekoptību. Tīra, veselīga āda nav bez smaržas; tai ir raksturīgs, individuāls aromāts, ko nosaka ģenētika un mikroflora. Tas, vai šī smarža otram cilvēkam patīk, ir gaumes un pieredzes, nevis medicīnas jautājums.
Doma, ko populārie raksti nepiemin
Visstiprākie pierādījumi par cilvēka ķīmisko saziņu nāk nevis no pieaugušo pievilcības pētījumiem, bet no jaundzimušo uzvedības. Nesen dzimis bērns, kas vēl gandrīz neko neredz, vērš galvu uz mātes krūts pusi un sāk meklēšanas kustības, reaģējot uz areolas dziedzeru izdalīto sekrētu. Šī reakcija ir iedzimta, ātra un nav atkarīga no iepriekšējas pieredzes.
Tas apgriež kājām gaisā ierasto stāstu. Ja cilvēkam tiešām ir kaut kas līdzīgs feromonam, tas visdrīzāk nav saistīts ar dzimumu pievilkšanu, bet gan ar mātes un bērna saikni pirmajās dzīves stundās. Praktiskā nozīme ir konkrēta: tieši tāpēc dzemdību nodaļās iesaka nemazgāt krūtis ar ziepēm pirms barošanas un likt bērnu ādas kontaktā ar māti uzreiz pēc dzemdībām.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai cilvēkam ir feromoni?
Stingrā nozīmē pierādīta cilvēka feromona nav: neviena viela nav apstiprināta kā signāls, kas izraisa paredzamu reakciju visiem sugas pārstāvjiem. Turklāt orgāns, kas dzīvniekiem feromonus uztver, cilvēkam ir neattīstīts. Ķīmiska saziņa gan notiek, bet caur parasto ožu un iemācītām asociācijām.
Vai feromonu smaržūdeņi darbojas?
Neatkarīgi pētījumi šo produktu solījumus nav apstiprinājuši. Lielākā daļa satur dzīvnieku izcelsmes vai sintētiskus steroīdus, kuru ietekme uz cilvēka uzvedību nav pierādīta. Patīkama smarža var palielināt pašpārliecinātību, un tieši tā biežāk ir reālais efekts.
Kāpēc ķermeņa smarža mainās cikla laikā?
Hormonālais fons ietekmē gan apokrīno dziedzeru sekrēciju, gan ādas taukvielu sastāvu, gan ādas mikrofloru. Tāpēc smarža dažādās cikla fāzēs var atšķirties, tāpat kā grūtniecībā vai lietojot hormonālo kontracepciju. Tā ir normāla pārmaiņa, nevis slimības pazīme.
Kāpēc padusēs smarža parādās tikai pusaudža gados?
Apokrīnie sviedru dziedzeri sāk strādāt dzimumhormonu ietekmē pubertātē, tāpēc mazam bērnam raksturīgās padušu smaržas nav. Pati sviedru šķidruma smarža ir vāja; smaržu rada ādas baktērijas, sadalot dziedzeru sekrētu. Tāpēc regulāra mazgāšana un antiperspirants darbojas.
Kad smaržas maiņa ir jāizmeklē?
Pie ārsta jādodas, ja parādījusies neparasta, salda vai amonjaka smarža izelpā, ja no brūces nāk pūstoša smaka, ja maksts izdalījumiem pievienojas asa smaka kopā ar niezi vai sāpēm, kā arī ja smarža krasi mainījusies kopā ar svara zudumu vai vājumu. Šādos gadījumos cēlonis parasti ir infekcija vai vielmaiņas traucējumi.
Vai cilvēks var sajust otra cilvēka hormonālo stāvokli?
Zināmā mērā jā, bet caur parasto ožu, nevis atsevišķu maņu orgānu. Pētījumos cilvēki spēj atšķirt paraugus, kas savākti dažādos apstākļos, taču efekti ir nelieli un ļoti atkarīgi no konteksta. Secināt no smaržas par konkrētu hormonu līmeni nav iespējams.