Kas ir ārējā miega artērija?

Ārējā miega artērija (arteria carotis externa) sākas kopējās miega artērijas sadalījuma vietā, kas visbiežāk atrodas vairogdziedzera skrimšļa augšējās malas līmenī, aptuveni ceturtā kakla skriemeļa augstumā. Sadalījuma vietas augstums dažādiem cilvēkiem atšķiras, un tas ir svarīgi ķirurģiskajā plānošanā.

Sākumā tā atrodas mediāli un priekšpusē no iekšējās miega artērijas, bet, paceļoties augšup, šķērso to un nonāk sānos. Artērija iet caur miega artērijas trīsstūri, tad iegrimst dziļāk, šķērsojot divvēderu muskuļa aizmugurējo vēderu un šķēpa un mēles kaula muskuli.

Augšup tā iekļūst pieauss siekalu dziedzera vielā, kur atrodas dziļāk par sejas nervu un aizauss vēnu. Tieši dziedzera dziļumā, apakšžokļa locītavas izauguma kakliņa līmenī, tā sadalās divos gala zaros.

Sadalījuma vietā, kopējās miega artērijas paplašinājumā, atrodas miega artērijas sinuss ar spiediena receptoriem un tam blakus miega artērijas glomuss, kas jūt skābekļa daudzumu asinīs. Spiediens uz šo rajonu var izraisīt pulsa palēnināšanos un asinsspiediena pazemināšanos, tāpēc kakla masāža šajā vietā nav nekaitīga darbība.

Zaru skaits un secība ir viens no klasiskajiem anatomijas jautājumiem. Praksē svarīgāk ir zināt, kurš zars apgādā kuru rajonu, jo tieši tas nosaka, kur meklēt asiņošanas avotu.

Bez tabulā minētajiem artērijai ir vēl četri klasiskie zari. Augšupejošā rīkles artērija ir tievs zars, kas paceļas gar rīkles sienu, pakauša artērija apgādā galvas ādu pakaušā, bet aizauss artērija auss rajonu un daļēji vidusauss struktūras.

Otrs gala zars ir virspusējā deniņu artērija, kas turpinās uz augšu auss priekšā un ir viegli sataustāma. Tieši šī artērija ir gigantšūnu arterīta izmeklēšanas galvenā vieta.

Zaru izcelsmes vieta un secība mēdz atšķirties. Nereti mēles un sejas artērija sākas ar kopīgu stumbru, un arī pārējo zaru līmeņi var būt citādi. Šīs variācijas nav slimība, bet tās ir jāņem vērā pirms operācijas vai asinsvadu procedūras.

• Augšējā vairogdziedzera artērija, pirmais zars no priekšpuses.
• Augšupejošā rīkles artērija, vienīgais zars no artērijas iekšējās malas.
• Mēles artērija, kas iet zem mēles kaula un mutes pamatnes muskuļiem.
• Sejas artērija, kas apliec apakšžokļa malu un iet uz mutes kaktiņu.
• Pakauša artērija un aizauss artērija no aizmugurējās malas.
• Gala zari: virspusējā deniņu artērija un augšžokļa artērija.

Šī atšķirība ir viena no svarīgākajām praktiskajām prasmēm kakla asinsvadu izmeklēšanā un ķirurģijā, jo kļūda var maksāt smadzeņu asinsapgādi. Atšķiršanai izmanto gan anatomiskas, gan plūsmas pazīmes.

Ultrasonogrāfijā izšķirošā ir plūsmas līknes forma. Ārējā miega artērija apgādā muskuļus un ādu, kur pretestība ir augsta, tāpēc diastolē plūsma gandrīz apstājas. Iekšējā miega artērija apgādā smadzenes, kur pretestība ir zema, tāpēc plūsma turpinās arī starp sirdspukstiem.

Visbiežākā situācija, kurā šī artērija nonāk uzmanības centrā, ir smaga deguna asiņošana. Ja asiņošana nāk no deguna dobuma aizmugurējās daļas un netiek apturēta ar tamponādi, otolaringologs vai asinsvadu speciālists var noslēgt attiecīgo augšžokļa artērijas zaru no iekšpuses, izmantojot katetru.

Otrs stāvoklis ir gigantšūnu arterīts, kas skar vidēja un liela kalibra artērijas, tostarp virspusējo deniņu artēriju. Raksturīgas ir jaunas, noturīgas deniņu sāpes gados vecākiem cilvēkiem, sāpīga galvas āda, sāpes košļājot un, bīstamākajā variantā, pēkšņi redzes traucējumi. Šis ir stāvoklis, kurā redzes zudums var būt neatgriezenisks, tāpēc pie pēkšņiem redzes traucējumiem ar galvassāpēm palīdzība jāmeklē steidzami.

Trešā grupa ir audzēji un asinsvadu veidojumi. Miega artērijas sadalījuma vietā var attīstīties paraganglioma, lēni augošs veidojums, kas bīda abas artērijas uz sāniem. Ar šiem stāvokļiem strādā asinsvadu ķirurgs, otolaringologs, neiroradiologs un reimatologs atkarībā no cēloņa.

• Smaga aizmugurēja deguna asiņošana, kas neapstājas ar tamponādi.
• Gigantšūnu arterīts ar deniņu sāpēm un redzes traucējumiem.
• Miega artērijas glomusa audzējs sadalījuma vietā.
• Sejas un galvas ādas traumas ar spēcīgu arteriālu asiņošanu.
• Audzēju asinsapgādes noslēgšana pirms operācijas.

Pirmā un pieejamākā metode ir kakla asinsvadu ultrasonogrāfija ar Doplera izmeklējumu. Tā parāda artērijas gaitu, sienas biezumu, aterosklerozes pārmaiņas un plūsmas raksturu. Izmeklējums ir nesāpīgs, bez starojuma un neprasa īpašu sagatavošanos.

Precīzākai anatomijas novērtēšanai lieto datortomogrāfijas angiogrāfiju vai magnētiskās rezonanses angiogrāfiju. Ja plānota ārstnieciska procedūra, veic katetra angiogrāfiju, kas vienlaikus ļauj arī ārstēt, piemēram, noslēdzot asiņojošu zaru.

Gigantšūnu arterīta gadījumā papildus asins iekaisuma rādītājiem izmanto deniņu artērijas ultrasonogrāfiju, kurā meklē raksturīgu sienas sabiezējumu, un dažkārt artērijas gabaliņa izmeklēšanu mikroskopā.

1. Sūdzību izvērtēšana un pulsa iztaustīšana uz sejas un deniņu artērijas.
2. Kakla asinsvadu ultrasonogrāfija ar plūsmas vērtējumu.
3. Nepieciešamības gadījumā datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses angiogrāfija.
4. Iekaisuma rādītāju noteikšana, ja ir aizdomas par arterītu.
5. Katetra angiogrāfija, ja plānota asinsvada noslēgšana vai cita procedūra.

Visbiežāk to sajauc ar iekšējo miega artēriju, un tieši tāpēc atšķiršanas pazīmes ir tik rūpīgi izstrādātas. Praktiski noderīgākā doma ir vienkārša: ja kaklā redzams zars, tā ir ārējā artērija.

Otrs sajaukums ir ar iekšējo jūga vēnu, kas atrodas tieši blakus. Artērija pulsē un ultrasonogrāfijā nav saspiežama ar zondi, bet vēna ir plānsienaina, viegli saspiežama un tās diametrs mainās līdz ar elpošanu.

Trešais pārpratums ir domāt, ka ārējās miega artērijas sašaurinājums rada insulta risku. Insulta risku galvenokārt nosaka iekšējās miega artērijas pārmaiņas, jo tā apgādā smadzenes. Ārējās artērijas sašaurinājums pats par sevi reti rada simptomus, jo blakusceļu tajā ir daudz.

Mazāk zināms, bet klīniski nozīmīgs fakts ir tas, ka ārējā miega artērija spēj daļēji uzņemties smadzeņu apgādi. Ja iekšējā miega artērija pakāpeniski aizsprostojas, asinis var nokļūt smadzenēs pa acs dobuma savienojumiem, plūstot pa acs artēriju pretējā virzienā. Ultrasonogrāfijā to var pamanīt kā apgrieztu plūsmu acs artērijā, un tas ir svarīgs netiešs aizsprostojuma pierādījums.

Tam ir arī otra puse. Tā kā savienojumi starp abām sistēmām pastāv, ārstnieciska zaru noslēgšana deguna asiņošanas vai audzēja gadījumā jāveic ļoti precīzi, jo materiāls, kas nonāk nepareizā zarā, var sasniegt smadzeņu vai acs asinsvadus. Tieši šī iemesla dēļ šādas procedūras veic pieredzējis neiroradiologs specializētā centrā, nevis tās izpilda kā vienkāršu tehnisku darbību.