Ārējā kapsula smadzenēs: kas tā ir un kur atrodas
Īsā atbilde
Ārējā kapsula (capsula externa) ir plāna baltās vielas šķiedru plāksne smadzeņu pusložu dziļumā, kas atrodas starp lēcveida kodola ārējo daļu un priekšmūri. Tajā iet galvenokārt garozas savienojošās šķiedras, kas saista frontālo, temporālo un parietālo daivu garozu. Klīniski tā ir svarīga kā ārējā robeža bazālo kodolu asinsizplūdumiem un kā viens no orientieriem smadzeņu magnētiskās rezonanses attēlos.
Smadzeņu puslodes dziļumā baltā un pelēkā viela mijas kārtās, gandrīz kā sīpola slāņi. Ejot no smadzeņu vidus uz sāniem, secīgi nāk talāms, iekšējā kapsula, lēcveida kodols, ārējā kapsula, priekšmūris, galējā kapsula un beidzot saliņas garoza. Ārējā kapsula ir viena no šīm plānajām baltās vielas kārtām.
Baltā viela smadzenēs sastāv no nervu šūnu aksoniem, kurus ietver mielīna apvalks. Tieši mielīns dod tai gaišo krāsu svaigā preparātā un raksturīgo signālu magnētiskās rezonanses attēlos. Pelēkā viela turpretī ir nervu šūnu ķermeņu un sinapšu sakopojums. Ārējā kapsula pēc būtības ir šauru ceļu josla, kas iet gar kodola malu.
Šķiedru sastāvs šeit atšķiras no iekšējās kapsulas. Iekšējā kapsula pārsvarā satur projekcijas šķiedras, kas savieno garozu ar muguras smadzenēm, smadzeņu stumbru un talāmu. Ārējā kapsula turpretī pārsvarā satur asociatīvās šķiedras, kas savieno vienas puslodes dažādas garozas zonas savā starpā.
Šī atšķirība ir arī iemesls tam, kāpēc abu kapsulu bojājumi izpaužas dažādi. Iekšējās kapsulas neliels asinsizplūdums var atstāt cilvēku ar pilnīgu vienas puses paralīzi. Ārējās kapsulas rajona bojājumi biežāk saistās ar valodas apstrādes, uzmanības un uzvedības smalkākiem traucējumiem, un tikai reti ar smagu kustību zudumu.
Precīza atrašanās vieta
Lai saprastu ārējās kapsulas novietojumu, vieglāk ir iedomāties horizontālu smadzeņu griezumu bazālo kodolu līmenī. Vidū redzams talāms (thalamus), no tā uz sāniem iekšējā kapsula (capsula interna) ar priekšējo un aizmugurējo kāju, tad lēcveida kodols (nucleus lentiformis), kas sastāv no bālganā lodīša (globus pallidus) iekšpusē un čaulītes (putamen) ārpusē.
Tieši ārpus čaulītes seko ārējā kapsula kā plāna gaiša josla. Aiz tās guļ priekšmūris (claustrum), plāna pelēkās vielas plāksnīte, un aiz priekšmūra vēl viena baltās vielas josla, galējā kapsula (capsula extrema), kas jau robežojas ar saliņas garozu (cortex insularis).
Tādējādi ārējā kapsula ir viens no trim baltās vielas slāņiem šajā rajonā, un tieši tāpēc tās nosaukšana attēlos prasa uzmanību: bez priekšmūra atrašanas nav iespējams droši atšķirt ārējo kapsulu no galējās.
Slāņu kārtība no iekšpuses uz āru
Tabula palīdz nostiprināt secību, kas eksāmenos un radioloģisku aprakstu lasīšanā ir biežākais klupšanas akmens.
| Slānis | Veids | Galvenais saturs |
|---|---|---|
| Iekšējā kapsula | Baltā viela | Projekcijas šķiedras starp garozu, talāmu un stumbru |
| Lēcveida kodols | Pelēkā viela | Bālganais lodītis un čaulīte |
| Ārējā kapsula | Baltā viela | Garozas asociatīvās šķiedras |
| Priekšmūris | Pelēkā viela | Plāna neironu plāksne ar plašiem garozas sakariem |
| Galējā kapsula | Baltā viela | Šķiedras uz saliņas un temporālo garozu |
Kādas šķiedras tajā iet
Ārējā kapsula nav viendabīgs kūlis, bet vieta, kur vairāki ceļi iet cauri vienā šaurā telpā. Tieši tāpēc tā mācību grāmatās tiek raksturota drīzāk kā apgabals, nevis kā atsevišķs nervu ceļš.
- Kortikokortikālās asociatīvās šķiedras, kas savieno vienas puslodes frontālo, temporālo un parietālo garozu
- Daļa no gareniskā šķērsvirziena kūļa, kas iet gar saliņu uz temporālo daivu
- Šķiedras uz priekšmūri un no tā uz plašiem garozas laukiem
- Atsevišķas šķiedras, kas iet uz čaulīti no garozas un piedalās kustību plānošanas ķēdēs
- Nelieli asinsvadi, galvenokārt vidējās smadzeņu artērijas dziļo caururbjošo zaru gala posmi
Kāpēc tā interesē valodas pētniekus
Pēdējo desmitgažu difūzijas attēlveidošanas darbi parādīja, ka pa ārējās kapsulas rajonu iet viens no galvenajiem valodas tīkla ceļiem, ko dēvē par ventrālo jeb apakšējo valodas ceļu. Tas savieno temporālās daivas nozīmju apstrādes laukus ar frontālās daivas apakšējo daļu.
Šis ir arī tas iemesls, kāpēc vienas puslodes bojājumi šajā rajonā var izraisīt runas saprašanas un vārdu atrašanas grūtības, pat ja bazālie kodoli paši lielākoties saglabāti. Praktiski tas nozīmē, ka insulta pacientam ar bojājumu šajā zonā runas terapija ir tikpat svarīga kā kustību rehabilitācija.
Šī ir tā daļa, kuru īsa mācību grāmatas rindkopa parasti nepasaka: ārējā kapsula nav tikai anatomiska starpsiena starp diviem kodoliem, bet gan valodas un uzmanības tīklu dzīvs kabeļu kanāls.
Attīstība un izmaiņas ar vecumu
Baltās vielas ceļi smadzenēs nemielinizējas vienlaikus. Projekcijas ceļi nobriest agrāk, bet asociatīvie ceļi, kas savieno garozas apgabalus savā starpā, turpina mielinizēties bērnībā un pusaudža gados. Tas atbilst tam, ka sarežģīta valoda, plānošana un impulsu kontrole nobriest vēlāk nekā pamata kustības.
Vecumā baltās vielas mikrostruktūra pakāpeniski mainās, un magnētiskās rezonanses attēlos bieži redzamas izkliedētas baltās vielas izmaiņas ap sirdskambariem un bazālo kodolu rajonā. Lielā daļā gadījumu tās saistītas ar mazo asinsvadu slimību, kuras galvenie riska faktori ir hipertensija, cukura diabēts un smēķēšana.
Svarīgi saprast, ka šādu izmaiņu apraksts attēlā pats par sevi nav diagnoze. Tas ir signāls izvērtēt asinsvadu riska faktorus kopā ar ģimenes ārstu vai neirologu.
Ko dara vidējās smadzeņu artērija šajā rajonā
Bazālo kodolu un abu kapsulu apgādi nodrošina plāni, gari un taisni asinsvadi, ko sauc par lentikulostriātajām artērijām. Tās atiet no vidējās smadzeņu artērijas sākuma daļas gandrīz taisnā leņķī.
Šo asinsvadu ģeometrija ir to vājā vieta: tie no lielas, augsta spiediena artērijas uzreiz kļūst ļoti plāni. Ilgstošas hipertensijas gadījumā tieši šo asinsvadu sieniņa cieš visvairāk, un tāpēc tipiskā hipertensīvā smadzeņu asinsizplūduma vieta ir čaulīte ar izplatīšanos uz ārējo un iekšējo kapsulu.
Tāpat šajā rajonā rodas lakunārie infarkti, mazi dziļie insulti, kuri var dot pārsteidzoši izteiktus simptomus salīdzinājumā ar bojājuma izmēru.
Kad rodas problēmas un pie kā doties
Izolēts ārējās kapsulas bojājums ir rets. Daudz biežāk tas ir daļa no plašāka bazālo kodolu bojājuma, ko izraisījis insults, asinsizplūdums, demielinizējoša slimība, infekcija vai audzēja izplatīšanās.
Simptomi ir ļoti dažādi un atkarīgi no tā, kādas blakus struktūras skartas. Tie var ietvert vienas puses vājumu, runas grūtības, jušanas izmaiņas, neveiklību, uzvedības pārmaiņas vai apātiju. Atsevišķa un mācību grāmatās pieminēta reta parādība ir ārējās kapsulas rajona bojājums pie Vilsona slimības jeb vara vielmaiņas traucējumiem, kas jauniem cilvēkiem var izpausties ar trīci, gaitas traucējumiem un aknu slimību.
Ar šādiem stāvokļiem strādā neirologs, akūtā insulta gadījumā neatliekamās palīdzības komanda un insulta vienība, bet, ja nepieciešama operācija, neiroķirurgs. Ja pēkšņi parādās vienas puses vājums, sejas nokarāšanās, runas traucējumi vai redzes zudums, jāzvana uz 113 nekavējoties, jo insulta ārstēšanas logs ir īss.
Kā to izmeklē un ar ko to jauc
Magnētiskā rezonanse ir galvenā metode, jo tikai tā ļauj atšķirt plānas baltās vielas kārtas no blakus esošās pelēkās vielas. Datortomogrāfija akūtā situācijā ir ātrāka un labi parāda asinsizplūdumu, bet slikti nošķir smalkos slāņus.
- Magnētiskā rezonanse ar T2 un FLAIR sekvencēm baltās vielas izmaiņu novērtēšanai
- Difūzijas attēlveidošana un traktogrāfija, kas parāda šķiedru virzienu un ceļu nepārtrauktību
- Datortomogrāfija akūtu asinsizplūdumu izslēgšanai
- Asinsvadu attēlveidošana insulta cēloņa noskaidrošanai
- Laboratoriskā izmeklēšana, piemēram, vara vielmaiņas rādītāji, ja aizdomas par Vilsona slimību
Biežākie sajaukumi
Pirmais un galvenais sajaukums ir ar iekšējo kapsulu. Atšķirt tās var pēc novietojuma attiecībā pret lēcveida kodolu: iekšējā kapsula ir no tā uz iekšpusi, pret talāmu, bet ārējā uz āru, pret priekšmūri. Klīniski iekšējās kapsulas bojājums biežāk dod tīru vienas puses kustību vai jutības zudumu.
Otrs sajaukums ir ar galējo kapsulu. Tās atšķiršanai obligāti jāatrod priekšmūris, jo abas kapsulas ir plānas baltās vielas joslas, kuras attēlā izskatās gandrīz vienādi. Ja priekšmūris nav skaidri redzams, radiologi bieži lieto apvienojošu apzīmējumu par ārējās kapsulas rajonu.
Trešais, jau ārpus neiroanatomijas, ir vienkārši vārdu sakritība. Latviski terminu „ārējā kapsula“ lieto arī citās vietās, piemēram, par locītavas somiņas ārējo slāni vai orgāna saistaudu apvalku. Kontekstā par smadzenēm runa vienmēr ir par šo baltās vielas kārtu.
Bieži uzdotie jautājumi
Ar ko ārējā kapsula atšķiras no iekšējās?
Atšķirība ir gan novietojumā, gan saturā. Iekšējā kapsula atrodas starp talāmu un lēcveida kodolu un satur projekcijas šķiedras, kas savieno garozu ar muguras smadzenēm un smadzeņu stumbru. Ārējā kapsula atrodas lēcveida kodola otrā pusē, starp čaulīti un priekšmūri, un satur galvenokārt garozas savienojošās šķiedras.
Vai ārējās kapsulas bojājums izraisa paralīzi?
Izolēts bojājums parasti nedod smagu paralīzi, jo galvenie kustību ceļi iet pa iekšējo kapsulu. Tomēr šajā rajonā bojājumi reti ir izolēti, un tuvumā esošo struktūru iesaiste var izraisīt vienas puses vājumu. Simptomu kopumu vērtē neirologs pēc izmeklēšanas un attēldiagnostikas.
Ko nozīmē, ja magnētiskās rezonanses aprakstā minētas baltās vielas izmaiņas šajā rajonā?
Visbiežāk tas norāda uz mazo asinsvadu izmaiņām, kas pieaug ar vecumu un ir saistītas ar asinsspiedienu, cukura diabētu un smēķēšanu. Pats apraksts nav diagnoze un neprognozē konkrētu slimību. To vienmēr vērtē kopā ar simptomiem, vecumu un riska faktoriem, un par tālāko izmeklēšanu lemj ārsts.
Vai priekšmūris ir daļa no ārējās kapsulas?
Nē. Priekšmūris ir pelēkās vielas plāksne, tātad nervu šūnu ķermeņu slānis, kas guļ starp ārējo un galējo kapsulu. Abas kapsulas ir baltās vielas joslas ar aksoniem. Priekšmūris kalpo arī kā svarīgs orientieris attēlos, jo bez tā nav iespējams droši nošķirt abas kapsulas.
Kāpēc šajā vietā tik bieži rodas asinsizplūdumi?
Šo rajonu apgādā plānas caururbjošās artērijas, kas atiet tieši no lielas augsta spiediena artērijas gandrīz taisnā leņķī. Ilgstoša hipertensija bojā to sieniņas, un tās var plīst. Tieši tādēļ čaulītes un kapsulu rajons ir viena no tipiskākajām hipertensīvā smadzeņu asinsizplūduma vietām.
Kad ar smadzeņu simptomiem jāizsauc neatliekamā palīdzība?
Ja pēkšņi parādās vienas puses rokas vai kājas vājums, sejas nokarāšanās, neskaidra runa, pēkšņs redzes zudums vai spēcīga, negaidīta galvassāpe, jāzvana uz 113 uzreiz. Insultu ārstē tikai ļoti ierobežotā laika logā, un gaidīšana samazina atveseļošanās iespējas.