Kas ir sejas artērija?

Sejas artērija atdalās no ārējās miega artērijas (a. carotis externa) tā sauktajā miega trīsstūrī, parasti tieši virs mēles artērijas (a. lingualis) sākuma. Daļai cilvēku abas artērijas sākas ar kopīgu stumbru, ko sauc par truncus linguofacialis; tas ir bieži aprakstīts anatomisks variants, nevis patoloģija.

No sākuma vietas asinsvads dodas uz augšu un uz priekšu, pazūdot zem divvēderu muskuļa (m. digastricus) aizmugurējā vēderiņa un adatveida un mēlaskaula muskuļa (m. stylohyoideus). Tālāk tas iegulst rievā zemžokļa siekalu dziedzera (glandula submandibularis) aizmugurējā virsmā vai iet cauri pašam dziedzerim.

Pie apakšžokļa (mandibula) apakšmalas artērija asi izlokās uz āru un uz augšu, tieši košļājamā muskuļa (m. masseter) priekšējās malas priekšā. Šeit tā guļ uz kaula un ir sataustāma. Sejas daļā artērija līkumotā ceļā virzās uz mutes kaktiņu, tad gar deguna sānu un beidzas pie acs iekšējā kaktiņa kā leņķa artērija (a. angularis).

Zarus ērti iedalīt pēc tā, vai tie atiet pirms vai pēc izliekšanās pāri apakšžoklim. Kakla daļas zari apgādā rīkles sienu, mīkstās aukslējas, aukslēju mandeli un siekalu dziedzerus; sejas daļas zari apgādā lūpas, vaigu, deguna sānu un deguna spārnu.

Augšlūpas artērijas starpsienas zars piedalās deguna starpsienas priekšējās daļas asinsvadu tīklā, ko sauc par Kiselbaha pinumu. Tieši no šī pinuma nāk lielākā daļa parasto deguna asiņošanu.

Sejas vēna (v. facialis) pavada artēriju, bet tās gaita ir daudz taisnāka un tā atrodas aiz artērijas. Šī atšķirība ir raksturīga: ja operācijas laukā redz līkumotu asinsvadu, tā parasti ir artērija, ja taisnu, tad vēna.

Sejas nerva (n. facialis) apakšžokļa malas zars (r. marginalis mandibulae) šķērso artēriju no ārpuses tieši pie apakšžokļa apakšmalas. Šī attiecība ir viens no svarīgākajiem faktiem kakla augšdaļas ķirurģijā: griezienu zemžokļa dziedzera operācijām parasti liek vairākus centimetrus zem apakšžokļa malas, lai nerva zaru nebojātu.

Sejas daļā artērija iet zem mīmikas muskuļiem, kas atiet no augšžokļa un apakšžokļa uz mutes kaktiņu. Tāpēc ādas griezienos artērija visbiežāk tiek aizskarta tieši pie apakšžokļa malas un pie mutes kaktiņa, kur tā ir vissekliskāk.

• Priekšā no artērijas: košļājamā muskuļa priekšējā mala kā pastāvīgs orientieris.
• Aiz artērijas: sejas vēna, kas neseko artērijas līkumiem.
• Virs artērijas pie apakšžokļa: sejas nerva apakšžokļa malas zars.
• Dziļāk kaklā: zemžokļa siekalu dziedzeris, kurā artērija bieži iegulst.

Sejas artērijas serpentīnveida gaita ir funkcionāla. Apakšžoklis kustas, mute atveras un aizveras, lūpas stiepjas, un ādas un muskuļu attālumi sejā mainās katrā košļāšanas un runāšanas ciklā. Taisns asinsvads šādā vidē pastāvīgi tiktu stiepts; līkumotais rezervē garumu, kas kustības laikā vienkārši iztaisnojas.

Šo pašu principu var redzēt citos kustīgos apgabalos, piemēram, dzemdes artērijās grūtniecības laikā. Rezerves garums ir bioloģiska atbilde uz mainīgu attālumu starp asinsvada abiem galiem.

Praktiskā sekas ir divējādas. Pirmkārt, artērijas gaitu nevar precīzi paredzēt pēc virspusējiem orientieriem, jo līkumu forma katram cilvēkam atšķiras. Otrkārt, tieši šī garuma rezerve ļauj ķirurgam pagriezt uz artērijas balstītu audu lēveri lielā leņķī, nepārraujot asinsapgādi.

Galvas un kakla artērijas veidojas no rīkles loku artērijām embrionālās attīstības laikā, un ārējās miega artērijas sistēma, kurai pieder sejas artērija, aug līdz ar sejas mīksto audu un žokļu attīstību. Pieaugot sejas skeletam, mainās arī artērijas gaita, tāpēc bērniem tā šķērso apakšžokli relatīvi tuvāk mutes kaktiņam nekā pieaugušajiem.

Varianti ir bieži. Artērija var būt neparasti vāji attīstīta, un tad tās apgabalu pārņem šķērseniskā sejas artērija vai pretējās puses sejas artērija. Gala zars var beigties jau pie deguna spārna, neaizsniedzot acs kaktiņu. Kopīgs stumbrs ar mēles artēriju arī ir labi zināms variants.

Gados vecākiem cilvēkiem artērijas siena kļūst stingrāka un līkumi izteiktāki, tāpēc dažkārt zem ādas pie apakšžokļa vai deguna sāna ir redzama un taustāma pulsējoša stīga. Pati par sevi tā nav slimība, bet estētiskās procedūrās to obligāti jāņem vērā.

Visbiežākā situācija ir asiņošana. Lūpu un zoda brūces asiņo nesamērīgi spēcīgi tieši artērijas dēļ, un, tā kā abas puses savā starpā savienojas, vienpusēja spiešana bieži nepalīdz. Lūpas brūci spiež no abām pusēm, satverot lūpu starp īkšķi un rādītājpirkstu, un meklē medicīnisku palīdzību, ja asiņošana neapstājas.

Otra grupa ir sarežģījumi pēc sejas pildvielu injekcijām. Ja materiāls nejauši nokļūst artērijas lūmenā, tas pa anastomozēm var aizplūst pretējā virzienā līdz acs artērijai un izraisīt ādas nekrozi vai pēkšņu redzes zudumu. Pēkšņas stipras sāpes, ādas bālums vai plankumains zilgans raksts injekcijas laikā, kā arī redzes pasliktināšanās ir stāvoklis, kas prasa tūlītēju ārsta iejaukšanos.

Trešā grupa ir iekaisumi un asinsvadu slimības. Ap artēriju esošie limfmezgli var iekaist, bet sistēmiskas asinsvadu iekaisuma slimības parasti skar deniņu artēriju, retāk sejas artēriju. Ilgstošas sāpes gar artērijas gaitu kopā ar galvassāpēm, žokļa nogurumu košļājot un redzes traucējumiem ir iemesls neatliekamai vizītei pie ārsta.

• Asiņošana no lūpas vai zoda brūces, kas neapstājas ar spiedienu.
• Pēkšņas sāpes, ādas bālums vai plankumainība pēc sejas injekcijas.
• Redzes pasliktināšanās vai zudums stundu laikā pēc estētiskas procedūras.
• Pietūkums un sāpīgums zem apakšžokļa kopā ar drudzi.
• Pulsējošs, augošs veidojums sejā pēc traumas.

Ar sejas artēriju saistītus jautājumus visbiežāk risina mutes, sejas un žokļu ķirurgs, plastikas un rekonstruktīvās ķirurģijas speciālists, otorinolaringologs un asinsvadu ķirurgs. Pildvielu izraisītus sarežģījumus sāk risināt procedūras veicējs, bet redzes traucējumu gadījumā nekavējoties iesaista oftalmologu.

Pamata izmeklēšana ir vienkārša: pulsa taustīšana pie apakšžokļa malas. Tālāk seko attēldiagnostika. Doplera ultrasonogrāfija parāda plūsmu un virzienu reālā laikā, un rokas Doplera zonde arvien biežāk tiek lietota pirms estētiskām injekcijām, lai kartētu artērijas gaitu konkrētam cilvēkam.

Sarežģītākos gadījumos lieto datortomogrāfijas angiogrāfiju vai magnētiskās rezonanses angiogrāfiju, kas parāda visu ārējās miega artērijas koku. Digitālā subtrakcijas angiogrāfija joprojām ir visprecīzākā metode un vienlaikus ļauj asinsvadu arī ārstēt, piemēram, aizvērt bojātu zaru no iekšpuses.

1. Pulsa sataustīšana pie apakšžokļa apakšmalas, košļājamā muskuļa priekšā.
2. Doplera ultrasonogrāfija artērijas gaitas un plūsmas novērtēšanai.
3. Datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses angiogrāfija visa asinsvadu koka attēlošanai.
4. Digitālā subtrakcijas angiogrāfija, ja nepieciešama precīza diagnostika vai ārstēšana asinsvada iekšienē.

Visbiežāk sejas artērijas pulsu sajauc ar deniņu virspusējās artērijas pulsu, ko tausta pie auss priekšā. Abas ir ārējās miega artērijas zari, bet atrodas dažādos sejas stāvos: sejas artēriju tausta pie apakšžokļa, deniņu artēriju virs vaiga kaula līmeņa.

Otrs sajaukums ir ar sejas vēnu, kas iet blakus. Vēna nepulsē, ir mīkstāka un taisnāka. Trešais ir augšžokļa artērija (a. maxillaris), kas nosaukuma līdzības dēļ tiek jaukta ar veco apzīmējumu; tā iet dziļi zem apakšžokļa zara un sejā virspusēji nav pieejama.

Vēl viena atšķiršanas situācija ir pulsējošs veidojums sejā. Tas var būt gan patoloģiski paplašināta artērija, gan artērijas un vēnas savienojums, gan vienkārši līkumota artērija plānā ādā. Atšķirt tos var tikai ar attēldiagnostiku, nevis ar tausti.

Sejas artērijas patiesā klīniskā vērtība nav tajā, ka tā apgādā lūpas, bet gan tajā, ka tā ir viena no dāsnākajām audu lēveru barotājartērijām visā ķermenī. Uz sejas artērijas balstīti gļotādas un muskuļu lēveri ļauj aizvērt defektus mutes dobumā, aukslējās un rīklē, izmantojot pašu pacienta audus ar dabisku gļotādas virsmu.

Tikpat svarīgi ir tas, ka artērija kalpo par pieslēgvietu, kad seja tiek atjaunota ar audiem no citas ķermeņa daļas. Mikroķirurģijā sejas artērija bieži ir izvēlētais uztvērējasinsvads, jo tai ir laba plūsma, ērts novietojums un pietiekams kalibrs.

Un vēl viens nenovērtēts fakts: tieši tāpēc, ka sejā ir tik blīvs anastomožu tīkls, sejas brūces dzīst ātrāk un inficējas retāk nekā līdzīgas brūces uz kājām. Tā pati bagātīgā asinsapgāde, kas liek lūpas brūcei asiņot biedējoši daudz, ir arī iemesls, kāpēc tā pēc tam dzīst tik labi.