TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kādā secībā nāk un mainās piena zobi?

Īsā atbilde

Piena zobi (dentes decidui) parasti sāk nākt otrajā dzīves pusgadā, sākot ar apakšējiem vidējiem priekšzobiem, un visi divdesmit zobi ir izšķīlušies aptuveni līdz trešajai dzimšanas dienai. Maiņa sākas ap sesto gadu tādā pašā secībā, kādā zobi nāca, un noslēdzas agrīnajos pusaudža gados.

Piena zobu komplektā ir divdesmit zobi: astoņi priekšzobi (dentes incisivi), četri ilkņi (dentes canini) un astoņi dzerokļi (dentes molares). Priekšdzerokļu šajā komplektā nav, un tā ir svarīga atšķirība no pastāvīgajiem zobiem, kuru ir trīsdesmit divi kopā ar gudrības zobiem. Piena zobu aizmetņi žoklī sāk veidoties jau pirms bērna piedzimšanas, tāpēc zobu cietie audi daļēji izveidojas vēl dzemdē.

Nākšanas secība ir diezgan paredzama, lai gan laiks katram bērnam atšķiras. Pirmie parādās apakšējie vidējie priekšzobi, tad augšējie vidējie, tad sānu priekšzobi. Pēc tam nāk pirmie dzerokļi, pēc tiem ilkņi un pašā beigās otrie dzerokļi. Zobi nāk pa pāriem, kreisajā un labajā pusē aptuveni vienlaikus. Nobīde par dažiem mēnešiem uz vienu vai otru pusi ir bieža un pati par sevi neko nenozīmē; svarīgāka par datumu ir secība un tas, vai zobi nāk abās pusēs.

Maiņa notiek tā, ka pastāvīgā zoba aizmetnis, augdams uz augšu vai uz leju, izraisa piena zoba saknes pakāpenisku izšķīdināšanu. To dara īpašas šūnas, kas kaulaudiem un zoba cietajiem audiem līdzīgos audus noārda. Kad sakne ir izzudusi, zobs turas tikai smaganā un sakustas. Tieši tāpēc izkritušam piena zobam saknes vairs nav, kaut gan sākotnēji tā bija gara un stipra; bērnam pamesto „bezsakņu“ zobu bieži noturam par pierādījumu, ka piena zobiem saknes nemaz nav.

Vecumā no aptuveni sešiem līdz divpadsmit gadiem mutē vienlaikus ir gan piena, gan pastāvīgie zobi, un šo posmu sauc par maiņas jeb jaukto sakodienu. Tieši šajā laikā žoklis aug, un atstarpes starp piena priekšzobiem ir labs, nevis slikts rādītājs: tās nozīmē, ka lielākajiem pastāvīgajiem zobiem būs kur ievietoties.

Kāpēc piena zobs ir svarīgs arī tad, ja tik un tā izkritīs

Piena zobs tur vietu pastāvīgajam zobam un vada to pareizā virzienā. Ja zobs zaudēts pāragri, īpaši dzeroklis, blakus esošie zobi noslīd uz tukšo vietu, un pastāvīgajam zobam vēlāk pietrūkst vietas. Tāpēc zobārsts šādā situācijā var ievietot vietas uzturētāju. Piena zoba dziļš kariess arī nav nekaitīgs: zem tā atrodas pastāvīgā zoba aizmetnis, un iekaisums var to skart.

Pie zobārsta bērns jāved, kad parādījies pirmais zobs vai ap pirmo dzimšanas dienu, un pēc tam regulāri. Neplānota vizīte vajadzīga, ja zobs kļuvis tumšs vai kustīgs pēc kritiena, ja smagana ir uztūkusi un sāpīga, ja bērns nevar ēst, kā arī tad, ja pastāvīgais zobs jau izaudzis, bet piena zobs joprojām turas. Bērnu zobus ārstē bērnu zobārsts, sakodienu vērtē ortodonts.

Zobs, ko visbiežāk sajauc ar piena zobu

Ap sesto dzīves gadu aiz pēdējā piena dzerokļa izaug pirmais pastāvīgais dzeroklis. Tas nāk tukšā vietā, bez tam, lai kaut kas izkristu, un tāpēc vecāki to bieži uzskata par kārtējo piena zobu un pievērš tam mazāku uzmanību. Patiesībā tas ir pastāvīgs zobs uz visu mūžu un viens no tiem, kas visbiežāk bojājas, jo tā košļājamā virsma ir dziļi rievota un tikko izaugusī emalja vēl nav pilnībā nobriedusi.

Otra bieži satraucoša aina ir apakšējie pastāvīgie priekšzobi, kas izaug aiz vēl nekustīgajiem piena priekšzobiem, tā ka īsu brīdi ir divas zobu rindas. Parasti piena zobi drīz sakustas un izkrīt paši, taču, ja tā nenotiek dažu nedēļu laikā, zobs jāparāda zobārstam.

Ko zobu nākšanai piedēvē par daudz

Zobu nākšana patiešām mēdz radīt smaganas jutīgumu, siekalošanos, vēlmi kost un nemierīgāku miegu. Tomēr augsts drudzis, caureja vai izsitumi nav zobu nākšanas pazīmes, un tos nedrīkst norakstīt uz zobiem: šādā gadījumā bērns jāparāda ārstam. Sakritība rodas tāpēc, ka zobi nāk tieši tajā vecumā, kad bērns zaudē no mātes saņemtās antivielas un slimo biežāk.

Avoti