Konkrēta jurisdikcija attiecas uz pilnvarām, kas noteiktai tiesai var būt vajadzīgas lietas izskatīšanai. Tiesai parasti ir noteikta jurisdikcija, ja atbildētājam tiesas prāvā ir bijuši noteikti “minimāli kontakti” konkrētajā apgabalā, pat ja viņš tur dzīvo vai veic visus savus darījumus. Atbildētājs lietā varētu būt fiziska persona vai uzņēmums. Konkrētu jurisdikciju var piemērot arī tad, ja lietas jautājumi ir radušies no atbildētāja minimālās saziņas.
Minimālās saziņas noteikums parasti tiek piemērots, ja atbildētājam ir pietiekami daudz kontaktu ar jomu, kurā tiek iesniegta prasība, lai tiesnesis varētu nolemt, ka tiesai ir taisnīgi īstenot varu pār viņu. Tas var attiekties uz gadījumiem, kad atbildētājs ir veicis nelielu, bet nozīmīgu darbību apgabalā, kurā tiek iesniegta prasība, un lietā ir strīds par šo darbību. Dažādos gadījumos tiesai var būt noteikta jurisdikcija saskaņā ar minimālo kontaktu noteikumu.
Viens no gadījumiem varētu būt, ja uzņēmuma galvenā mītne atrodas vienā apgabalā un filiāle vai veikals atrodas apgabalā, kurā tiek iesniegta prasība. Ja uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas vienā apgabalā, nosūta katalogus vai brošūras uz valsti, kurā ir iesniegta prasība, tas var būt minimālais kontaktu skaits, ja tiesas process ir saistīts ar kontaktpersonām. Ja privātpersona, kas ir atsevišķa reģiona pilsone, lūdz darījumus, zvanot klientiem vai publicējot sludinājumus apgabalā, kurā tiek iesniegta prasība, var tikt piemērots minimālās saziņas noteikums. Īpaša jurisdikcija var attiekties arī uz interneta pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic darījumus ar maksas abonentiem vai pieņem pasūtījumus no klientiem, kuri dzīvo apgabalā, kurā lieta tiek izskatīta.
Minimālā prasība par kontaktpersonām ir spēcīgāka, ja tā ir tieši saistīta ar saziņas mērķi, piemēram, strīds par preci, kas iegādāta vietējā veikalā, kura mātesuzņēmums atrodas citā apgabalā. Ja prasība pret atbildētāju izriet no atsevišķas problēmas, kam nav nekāda sakara ar strīdīgo priekšmetu, īpaša jurisdikcija var netikt piemērota. Prasību var noraidīt pēc atbildētāja lūguma.
Konkrētu jurisdikciju var piemērot arī tad, ja atbildētājam pieder īpašums apgabalā, kurā tiek iesniegta lieta, pat ja viņš tur nedzīvo. Šī jurisdikcija parasti ir ierobežota atkarībā no atbildētājam piederošā īpašuma patiesās tirgus vērtības un no tā, vai prasība attiecas uz īpašumu. Ja tā nav, vietējai tiesai, visticamāk, nebūs jurisdikcijas strīda izskatīšanai.