Īpašuma iesaldēšana ir īpašuma plānošanas pieeja, lai sakārtotu īpašumus tādā veidā, kas ierobežo vai pat novērš nodokļu sekas īpašuma saņēmējiem. Tas parasti ietver šo aktīvu nodošanu citai struktūrai, kur tos konvertē un izsniedz saņēmējiem. Daudzās valstīs tas novērš situāciju, kad par aktīviem ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodokļi, kad tie tiek nodoti labuma guvējiem kā daļa no īpašuma izlīguma.
Labs piemērs tam, kā darbojas īpašuma iesaldēšana, ir apsvērt investoru, kuram pieder parasto akciju akcijas. Ideja ir nodrošināt, lai viņa vai viņas mantinieki gūtu labumu no šo akciju vērtības, taču viņiem nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodokļi par ienākumiem, ko mantinieki nekad nav saņēmuši. Lai to izdarītu, ieguldītājs nodod šīs parastās akcijas atpakaļ emitentam, kur tās tiek apmainītas pret priekšrocību akcijām. Tā kā šīs priekšrocību akcijas tiek uzskatītas par instrumentiem, kas nav saistīti ar izaugsmi, uz tām parasti neattiecas kapitāla pieauguma nodokļi. Tas nozīmē, ka sākotnējam īpašniekam par ieguldījumu nav jāmaksā turpmāki kapitāla pieauguma nodokļi, un labuma guvējiem nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodokļi, kad viņi faktiski saņem mantojumu no īpašuma.
Tas pats galvenais princips darbojas arī attiecībā uz uzņēmuma akcijām. Parasto akciju nodošana priekšrocību akcijām palīdz novērst kapitāla pieauguma nodokļu uzlikšanu, uzņēmuma īpašniekam nomirstot, un šī situācija dažkārt var kaitēt uzņēmumam. Ja mērķis ir saglabāt uzņēmumu un nodot to bērniem vai citiem mantiniekiem, šī pieeja palīdz uzlabot iespējas, ka uzņēmums paliks neskarts un nebūs spiests likvidēties, lai nokārtotu nodokļu parādu.
Lai gan labuma guvējiem nav jāmaksā kapitāla pieauguma nodokļi, kad tiek izmantota īpašuma iesaldēšana, tas neizslēdz viņiem nodokļu parādu vēlākos gados, palielinoties akciju vērtībai. No šīs perspektīvas iesaldēšana būtu jāuztver kā līdzeklis, lai atliktu laiku, kad būs jāmaksā noteikta veida nodokļi. Turklāt, ja ar īpašumu saistītā nodokļu struktūra prasa maksāt jebkāda veida mantojuma nodokli, īpašuma iesaldēšana var ietekmēt vai nevar ietekmēt šī nodokļa parāda summu.
Atkarībā no attiecīgo nodokļu likumu struktūras ir vairāki jautājumi, kas jāņem vērā pirms īpašuma iesaldēšanas. Dažās valstīs šīs stratēģijas izmantošana uzņēmējdarbībā var ierobežot īpašnieka iespējas balsot par akciju akcijām. Tā vietā balsstiesības tiek piešķirtas labuma guvējiem. Tā var būt reāla situācija, kad attiecības starp labuma guvēju un īpašnieku ir tādas, kas ļauj īpašniekam netieši ietekmēt to, kā labuma guvējs balso. Ja pastāv iespēja, ka labuma guvējs pirms balsošanas nemeklēs uzņēmuma īpašnieka padomu, īpašuma iesaldēšana var nebūt labākais risinājums.