Ipilimumabs ir cilvēka antivielu molekulas nosaukums, kurai var būt terapeitiska iedarbība pacientiem ar progresējošu melanomu. Šo antivielu ražo farmācijas uzņēmums Bristol-Myers Squibb, un tā ir pazīstama arī kā MDX-010. Ipilimumabs tiek ražots laboratorijā un ir IgG1 antivielu klases loceklis. Tas saistās ar anti-citotoksisko T-limfocītu antigēna (CTLA-4) receptoru, kas atrodas uz T-limfocītu virsmas organismā. CTLA-4 receptoru bloķēšana pastiprina šūnu imūnreakciju, ļaujot paša pacienta limfocītiem uzbrukt vēža šūnām.
Melanoma ir ādas vēža veids, kas var metastēties vai izplatīties citos audos. Agrīnās melanomas stadijās operācija bieži vien ir efektīvs terapijas veids. Kad šis vēzis ir izplatījies, to var būt grūti ārstēt ar starojumu vai ķīmijterapiju. Antivielu terapija, lai pastiprinātu imūnreakciju, var būt iespēja pacientiem, kuri cieš no progresējošas melanomas.
Antivielu terapija ar ipilimumabu izmanto ķermeņa šūnu dalīšanās vai proliferācijas ciklu, kas pazīstams kā citotoksiskie T-limfocīti. Šie limfocīti spēj uzbrukt vēža šūnām. Proteīns, kas pazīstams kā CD28, atrodas uz T-limfocītu virsmas, un šis proteīns saistās ar citiem šūnu veidiem, lai stimulētu šūnu dalīšanos. Pēc šūnu dalīšanās CTLA-4 kalpo, lai nodrošinātu apturēšanas signālu, lai šūnu dalīšanās neturpinās neregulēta.
Ipilimumabs saistās ar CTLA-4 molekulu un novērš apstāšanās signālu. Pēc tam T-limfocīti var dalīties, tāpēc vairāk no tiem ir pieejami, lai cīnītos pret vēža šūnām. Šī imūnterapija ar ipilimumabu atsevišķi vai kombinācijā ar vakcīnām var palielināt izdzīvošanas laiku cilvēkiem ar progresējošu melanomu. Klīniskie pētījumi ar ipilimumabu liecina, ka šai antivielai var būt pretvēža iedarbība pret plaušu un prostatas vēzi, kā arī pret melanomu.
Pacienti saņem ipilimumabu intravenozi ik pēc dažām nedēļām. Precīzu terapijas grafiku nosaka ārsts, un tas ir atkarīgs no blakusparādību klātbūtnes. Lielākā daļa pacientu labi panes ipilimumabu, bet, ja dalošie T-limfocīti sāk ietekmēt normālus audus, var attīstīties ar imūnsistēmu saistītas blakusparādības. Šīs blakusparādības var būt izsitumi, caureja vai hepatīts. Ar imūnsistēmu saistītas blakusparādības parasti var kontrolēt ar kortikosteroīdiem, vienlaikus netraucējot pretvēža reakciju.