Kas ir nobrieduši limfocīti?

Naivs limfocīts neklīst pa ķermeni nejauši. Tas ar asinīm nonāk limfmezglā, izkļūst cauri īpašām sieniņām augstā endotēlija vēniņās, izstaigā mezgla iekšieni meklējot savu antigēnu un, ja neatrod, ar limfu atgriežas asinsritē. Šī cilpa atkārtojas atkal un atkal.

Tāpēc lielākā daļa limfocītu jebkurā brīdī atrodas nevis asinīs, bet limfmezglos, liesā, mandelēs un zarnu gļotādas limfoīdajos audos. Asins analīze parāda tikai to daļu, kas tobrīd ir ceļā.

Šī pastāvīgā aprite izskaidro, kāpēc iekaisuma laikā limfmezgls blakus infekcijas vietai uzbriest un kļūst sāpīgs: tur ieplūst un vairojas šūnas, kas ir atpazinušas antigēnu.

B limfocīti atpazīst antigēnu tā dabiskajā veidā un pēc aktivācijas pārvēršas par plazmas šūnām, kas ražo antivielas. Antivielas svešo daļiņu salīmē, padara to labāk saredzamu makrofāgiem un aktivē komplementa sistēmu.

T palīgšūnas ar CD4 marķieri paši nenogalina neko, bet vada visu pārējo: tās iedarbina B šūnas, makrofāgus un citotoksiskās šūnas. T citotoksiskās šūnas ar CD8 marķieri iznīcina paša organisma šūnas, kas ir inficētas ar vīrusu vai kļuvušas ļaundabīgas. Regulējošās T šūnas savukārt reakciju apslāpē, kad tā vairs nav vajadzīga.

Dabīgās galētājšūnas pieder iedzimtajai imunitātei. Tām nav specifiska antigēna receptora, un tās uzbrūk šūnām, kurām trūkst normālo „savējo“ atpazīšanas zīmju. Tāpēc tās darbojas dažu stundu laikā, kamēr T un B šūnu atbilde nobriest dienās.

Paaugstināts limfocītu skaits visbiežāk pavada vīrusu infekcijas, arī garo klepu, bet ilgstoši un izteikti paaugstināts skaits pieaugušajam var liecināt par asinsrades sistēmas slimību. Pazemināts skaits rodas smagu infekciju, ilgstošas glikokortikoīdu lietošanas, staru un ķīmijterapijas vai iedzimta imūndeficīta gadījumā.

Viens analīzes rezultāts pats par sevi neko nenozīmē, jo skaitlis svārstās atkarībā no vecuma, stresa un nesen pārslimotas infekcijas. Bērniem limfocītu īpatsvars ir dabiski lielāks nekā pieaugušajiem.

Pie ārsta jādodas, ja limfmezgls ir nesāpīgs, cietas konsistences un turpina augt ilgāk par dažām nedēļām, ja pievienojas nakts svīšana, neizskaidrojams svara zudums vai ilgstošs drudzis, vai ja infekcijas atkārtojas neparasti bieži un smagi. Ar šādiem jautājumiem nodarbojas ģimenes ārsts, hematologs un imunologs.

Nobriedis limfocīts ir attīstības ziņā gatava šūna. Aktivēts limfocīts ir nobriedis limfocīts, kas jau ir saticis antigēnu, kļuvis lielāks un sācis dalīties. Limfoblasts savukārt ir nenobriedusi priekštečšūna, kurai asinīs parasti nebūtu jābūt.

Infekciozās mononukleozes gadījumā uztriepē redzamos „atipiskos limfocītus“ bieži nepareizi uzskata par nenobriedušām šūnām. Patiesībā tās ir pilnīgi nobriedušas T šūnas, kuras ir spēcīgi aktivētas un tāpēc izskatās lielas un neparastas. Atšķirību nosaka nevis izmērs, bet kodola uzbūve un šūnas marķieri.

Praktiskā secinājuma vērts ir vēl viens fakts: aizkrūts dziedzeris visstraujāk strādā bērnībā un ar gadiem pakāpeniski aizvietojas ar taukaudiem. Tāpēc jaunu T limfocītu ražošana ar vecumu sarūk, un organisms arvien vairāk paļaujas uz jau esošo atmiņas šūnu krājumu.