Estradiols un grūtniecība: kāda ir saistība?

Ārpus grūtniecības galvenais estradiola avots ir augošā folikula granulozās šūnas. Tās pārveido blakus esošo teka šūnu piegādātos androgēnus, izmantojot aromatāzi. Pēc ovulācijas šo darbu turpina dzeltenais ķermenis (corpus luteum), kas ražo gan progesteronu, gan estradiolu.

Estradiols ir taukos šķīstošs, tāpēc tas iekļūst šūnā un saistās ar kodola receptoriem, kas tieši ietekmē gēnu darbību. No tā izriet svarīga īpatnība: estrogēnu iedarbība nav momentāna, tā izpaužas stundās un dienās, jo prasa jaunu olbaltumvielu sintēzi.

Estrogēnu receptori atrodas dzemdē, krūts dziedzerī, olvados, makstī, bet arī kaulos, asinsvadu sienā, aknās un smadzenēs. Tāpēc estradiola līmeņa pārmaiņas ietekmē ne tikai ciklu, bet arī kaulu blīvumu, asinsvadu tonusu, garastāvokli un termoregulāciju.

Lai saprastu, ko estradiols dara grūtniecībā, vispirms jāzina tā uzvedība parastā ciklā. Līmenis nav nemainīgs, un tieši tāpēc analīzes rezultāts bez cikla dienas norādes nav interpretējams.

1. Cikla sākumā estradiola līmenis ir zems, un folikulus stimulējošais hormons sāk folikulu augšanu.
2. Folikulam augot, granulozās šūnas izdala arvien vairāk estradiola, un dzemdes gļotāda sabiezē.
3. Augsts estradiola līmenis, noturēts pietiekami ilgi, izraisa luteinizējošā hormona izdalīšanās vilni.
4. Notiek ovulācija, un izveidojies dzeltenais ķermenis ražo progesteronu kopā ar estradiolu.
5. Ja apaugļošanās nav notikusi, dzeltenais ķermenis noplok, hormonu līmenis krītas un sākas menstruācija.
6. Ja grūtniecība ir iestājusies, horiona gonadotropīns notur dzelteno ķermeni, un hormonu līmenis turpina augt.

Pirmajās nedēļās grūtniecība ir pilnībā atkarīga no dzeltenā ķermeņa. Ja tas šajā periodā tiek zaudēts, grūtniecība bez hormonu aizstāšanas pārtrūkst. Ap pirmā trimestra vidu placenta jau spēj nodrošināt vajadzīgo hormonu daudzumu pati, un dzeltenā ķermeņa loma kļūst nebūtiska.

Placentas estrogēnu ražošana ir atkarīga no augļa. Augļa virsnieres izdala androgēnu priekštečus, augļa aknas tos pārveido tālāk, un placenta ar aromatāzes palīdzību no tiem izgatavo estrogēnus. Tāpēc grūtniecības estrogēnu līmenis netieši atspoguļo augļa virsnieru un aknu darbību.

Tieši šī iemesla dēļ grūtniecības laikā dominējošais estrogēns ir estriols, nevis estradiols. Estriols ir vājāks, bet tā daudzums grūtniecības beigās ir ļoti liels, un ārpus grūtniecības tam nozīmīgas lomas nav.

Praksē ar vārdu estrogēns apzīmē vairākus dažādus savienojumus, kuru stiprums un nozīme atšķiras. Tabula palīdz tos nesajaukt.

Estrogēnu uzdevums grūtniecībā ir sagatavot audus mehāniskai un vielmaiņas slodzei. Daļa šo pārmaiņu ir pamanāmas pašai sievietei, daļa notiek klusi.

• Palielina dzemdes muskuļu masu un tās asinsapgādi.
• Veicina krūts dziedzera vadu sistēmas attīstību, sagatavojot to zīdīšanai.
• Palielina dzemdes jutību pret oksitocīnu, veidojot priekšnoteikumus dzemdību darbībai.
• Ietekmē aknu ražoto transportolbaltumvielu daudzumu, tāpēc mainās vairogdziedzera un citu hormonu kopējie rādītāji.
• Veicina ūdens aizturi un asinsvadu paplašināšanos, kas daļēji izskaidro tūsku un deguna gļotādas pietūkumu.
• Ietekmē ādas pigmentāciju, tāpēc parādās tumšāka vidējā līnija vēderā un pigmenta plankumi sejā.

Grūtniecības esamības noteikšanai estradiolu neizmanto: to dara ar horiona gonadotropīnu, uz kura darbojas gan mājas testi, gan asins analīze. Estradiolu mēra citos gadījumos, galvenokārt neauglības izmeklēšanā un ārstēšanā.

Mākslīgās apaugļošanas ciklos estradiola līmenis kalpo par netiešu mērauklu tam, cik folikulu attīstās un cik tie ir nobrieduši. To vienmēr skata kopā ar ultrasonogrāfijas atradi. Strauji un ļoti augsti rādītāji brīdina par olnīcu hiperstimulācijas sindroma risku, un tad ārsts maina zāļu devas vai ciklā izvēlēto taktiku.

Citās situācijās estradiolu nosaka, lai izvērtētu olnīcu darbību menstruālā cikla traucējumu, priekšlaicīgas olnīcu mazspējas vai novēlotas pubertātes gadījumā. Arī šeit rezultātu vienmēr vērtē kopā ar folikulus stimulējošo hormonu un pārējo klīnisko ainu.

• Olnīcu stimulācijas uzraudzība mākslīgās apaugļošanas ciklā.
• Cikla traucējumu un menstruāciju izzušanas izmeklēšana.
• Aizdomas par priekšlaicīgu olnīcu mazspēju.
• Pubertātes attīstības novērtēšana bērniem un pusaudžiem.
• Estrogēnu terapijas kontrole atsevišķās situācijās pēc ārsta norādes.

Zems estradiola līmenis kopā ar augstu folikulus stimulējošo hormonu norāda uz olnīcu rezerves izsīkumu, kas var būt vecuma dēļ vai priekšlaicīgs. Zems estradiols kopā ar zemu gonadotropīnu līmeni norāda uz hipotalāma vai hipofīzes līmeņa problēmu, piemēram, pārmērīgas slodzes, ievērojama svara zuduma vai hipofīzes slimības dēļ.

Pārmērīgi augsts estrogēnu līmenis pats par sevi nav diagnoze. To var radīt olnīcu stimulācija ar zālēm, hormonus ražojoši audzēji vai aknu slimība, kurā traucēta estrogēnu noārdīšana. Svarīgi, ka estrogēnu pārsvars pār progesteronu ilgstoši bez pretsvara noved pie dzemdes gļotādas sabiezēšanas, un tas prasa ginekologa izvērtējumu.

Ar šiem jautājumiem nodarbojas ginekologs, bet neauglības gadījumā reproduktologs un endokrinologs. Grūtniecības laikā jebkādas asiņošanas, stipru sāpju vēdera lejasdaļā, pēkšņa krūšu jutīguma zuduma kopā ar citām sūdzībām gadījumā jāvēršas pie ārsta nekavējoties, negaidot analīžu rezultātus.

Pirmais un izplatītākais pārpratums ir domāt, ka estradiols apstiprina vai izslēdz grūtniecību. Tā nav: grūtniecības marķieris ir horiona gonadotropīns. Estradiols grūtniecības sākumā gan aug, taču tā vērtības pārklājas ar cikla vērtībām, tāpēc diagnostiskās nozīmes tam nav.

Otrs pārpratums ir sajaukt estradiolu ar kontracepcijā lietotajiem estrogēniem. Vairums kombinēto tablešu satur sintētisku estrogēnu, kas organismā noārdās lēnāk nekā dabiskais estradiols. Kontracepcijas darbības pamatā ir hipofīzes hormonu nomākšana, kas novērš ovulāciju, nevis estrogēnu pārpilnība kā tāda.

Trešais pārpratums ir pieņēmums, ka augsts estradiols nozīmē labas izredzes. Stimulācijas ciklā ļoti augsts līmenis var liecināt par pārmērīgu atbildi ar attiecīgiem riskiem, bet zemāks līmenis ar labas kvalitātes olšūnām var beigties veiksmīgi. Skaitlis pats par sevi nav rezultāta prognoze.

Grūtniecības estrogēnu ražošanā auglis nav pasīvs. Tā kā izejvielas estriolam nāk no augļa virsnierēm un aknām, estriola līmenis mātes asinīs ir netiešs signāls par augļa noteiktu orgānu darbību. Tāpēc atsevišķos skrīninga testos nosaka nesaistīto estriolu, un neparasti zema vērtība liek meklēt konkrētus cēloņus, tostarp retus fermentu defektus, nevis tiek uzskatīta par nejaušību.

Otra praktiski svarīga lieta ir tā, ka grūtniecības laikā mainās asinīs esošo transportolbaltumvielu daudzums. Tas nozīmē, ka daudzu hormonu kopējie rādītāji aug arī tad, ja brīvā, aktīvā hormona daudzums paliek nemainīgs. Grūtniecības analīžu rezultāti tāpēc jāinterpretē ar grūtniecībai pielāgotām atsauces vērtībām, nevis ar parastajām.

Visbeidzot, estradiola līmeņa svārstības izskaidro daudzas ikdienišķas sūdzības: deguna aizlikumu, smaganu asiņošanu, ādas pigmentācijas pārmaiņas un pastiprinātu jutību pret smaržām. Tie ir hormonu darbības blakusefekti audos, kas parasti pilnībā atgriežas iepriekšējā stāvoklī pēc dzemdībām.