Estradiols vīriešiem: kāpēc tas ir nepieciešams

Neliela daļa rodas tieši sēkliniekos, kur aromatāze darbojas gan Leidiga šūnās, kas ražo testosteronu, gan Sertoli šūnās, kas atbalsta spermatoģenēzi. Lielākā daļa tomēr veidojas ārpus sēkliniekiem, pārveidojot asinīs cirkulējošo testosteronu.

Tieši tāpēc taukaudu daudzums ietekmē hormonālo līdzsvaru. Vairāk taukaudu nozīmē vairāk aromatāzes un lielāku pārveidošanu, un vienlaikus paaugstinātais estradiols pastiprina atgriezenisko bremzi uz hipofīzi, kas samazina sēklinieku stimulāciju. Rezultātā veidojas aplis, kurā aptaukošanās pazemina testosteronu, bet pazemināts testosterons veicina taukaudu pieaugumu.

Estradiola veidošanos ietekmē arī citi apstākļi: aknu slimības maina hormonu apstrādi, daži medikamenti kavē vai pastiprina aromatāzi, bet anabolisko steroīdu lietošana piegādā milzīgu daudzumu izejvielas pārveidošanai.

• Taukaudi: galvenā aromatāzes vieta ārpus dzimumdziedzeriem.
• Sēklinieki: Leidiga un Sertoli šūnas, kur estradiols iedarbojas uz vietas.
• Kauli: osteoblastu un osteoklastu regulēšana.
• Smadzenes: dzimumtieksme, atgriezeniskā saite, siltuma sajūtas regulēšana.
• Āda un mati: lokāla hormonu pārveidošana matu folikulu apvidū.

Ilgstoši tika uzskatīts, ka pusaudža augšanas rāvienu un tā beigas nosaka testosterons. Skaidrību ienesa reti gadījumi, kad cilvēkiem iedzimti nedarbojas aromatāze vai estrogēnu receptors: šādi vīrieši turpina augt arī pēc pusaudža vecuma, viņu augšanas zonas kaulos nenoslēdzas, un attīstās agrīns kaulu blīvuma zudums.

Šie novērojumi parādīja, ka estradiols ir tas, kas liek augšanas skrimslim pārkaulot. Testosterons augšanu veicina lielā mērā netieši, caur to savu daļu, kas tiek pārveidota estradiolā.

Praktiskās sekas skar arī pieaugušos. Kaulu vielmaiņā estradiols bremzē kaulu noārdošās šūnas, tāpēc vīrietim ar ļoti zemu estradiola līmeni kauli kļūst trausli neatkarīgi no tā, cik labs ir testosterons. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pašrocīga aromatāzi kavējošu vielu lietošana sporta nolūkos ir bīstama.

Sēklinieku darbību vada hipotalāms un hipofīze, izdalot luteinizējošo un folikulus stimulējošo hormonu. Lai sistēma nedarbotos bezgalīgi, ir nepieciešams atgriezeniskais signāls, un to lielā mērā nodrošina tieši estradiols, kas veidojas smadzenēs no testosterona.

Tas izskaidro vairākas klīniski svarīgas parādības. Ja aromatāzi nomāc ar zālēm, bremze vājinās, hipofīze izdala vairāk luteinizējošā hormona, un sēklinieki ražo vairāk testosterona. Uz šī principa balstās daļa neauglības ārstēšanas shēmu, kuras vada androloģijā pieredzējis ārsts.

Pretējā virzienā strādā anabolisko steroīdu lietošana: liels ārēji ievadīts hormonu daudzums un no tā veidojies estradiols bremzi pastiprina, hipofīze apstājas, un pašu sēklinieku darbība tiek nomākta, bieži ar sēklinieku samazināšanos un spermatoģenēzes traucējumiem.

Sēklinieku izvadceļu sākumdaļā estrogēnu receptori ir nepieciešami, lai uzsūktos liekais šķidrums un spermatozoīdi nonāktu piedēklī pietiekami koncentrēti. Ja šī uzsūkšanās nedarbojas, izvadceļi paplašinās un auglība cieš, lai gan pašu šūnu veidošanās var būt normāla.

Dzimumtieksmē estradiolam ir sava, no testosterona atsevišķa daļa: pētījumos, kur abu hormonu darbība tika mainīta neatkarīgi, izrādījās, ka dzimumtieksmes samazināšanās daļēji saistāma tieši ar estradiola kritumu. Erekcijas norisē svarīga ir arī estradiola ietekme uz asinsvadu sienu.

Tas nenozīmē, ka vairāk estradiola ir labāk. Pārāk augsts līmenis dzimumtieksmi nomāc, traucē erekciju un veicina krūšu dziedzeru audu augšanu. Gan pārāk zems, gan pārāk augsts estradiols dod daļēji pārklājošus simptomus, un tieši tāpēc pašārstēšanās šajā jomā ir īpaši riskanta.

Simptomi bieži nav specifiski un pārklājas ar testosterona traucējumiem, jo abi hormoni ir savstarpēji saistīti. Tāpēc atsevišķa estradiola analīze bez klīniskā konteksta neko daudz nepasaka.

Krūšu dziedzeru palielināšanās vīrietim rodas, kad mainās estradiola un testosterona attiecība par labu pirmajam. Tā ir fizioloģiska jaundzimušajiem un daļai pusaudžu, kad pārejoši mainās hormonu attiecība, bet pieaugušam vīrietim no jauna radusies, vienpusēja vai sāpīga krūts palielināšanās vienmēr ir izmeklējama.

Analīze nav pašsaprotama. Vīrietim estradiola koncentrācija ir zema, un daudzas plaši izmantotās imūnķīmiskās metodes zemās koncentrācijās nav pietiekami precīzas. Ticamāko rezultātu dod masspektrometrijas metode, un, ja atbilde ietekmēs ārstēšanu, būtu jāvienojas ar ārstu par metodi un laboratoriju.

Atsevišķi ņemts estradiols gandrīz nekad nav interpretējams. To vērtē kopā ar kopējo un brīvo testosteronu, luteinizējošo un folikulus stimulējošo hormonu, prolaktīnu, dzimumhormonus saistošo globulīnu, kā arī ar vairogdziedzera un aknu rādītājiem.

Ja ir ģinekomastija, izmeklēšanā ietilpst arī krūts apskate un, ja nepieciešams, ultrasonogrāfija vai mamogrāfija, jo jāizslēdz krūts audzējs, kas vīriešiem ir rets, bet iespējams. Dažos gadījumos nosaka horiongonadotropīnu un veic sēklinieku ultrasonogrāfiju, meklējot hormonus ražojošu audzēju. Ar šiem jautājumiem nodarbojas endokrinologs, auglības jautājumos urologs vai androloģijā specializējies ārsts.

1. Sūdzību, zāļu un uztura bagātinātāju saraksta izvērtēšana, ieskaitot anabolisko līdzekļu lietošanu.
2. Klīniskā apskate: ķermeņa uzbūve, krūšu dziedzeri, sēklinieku izmērs un konsistence.
3. Asins analīzes no rīta: testosterons, estradiols, gonadotropīni, prolaktīns, saistošais globulīns.
4. Papildu izmeklējumi atkarībā no atrades: aknu rādītāji, horiongonadotropīns, vairogdziedzeris.
5. Attēldiagnostika, ja aizdomas par sēklinieku vai hipofīzes veidojumu.
6. Cēloņa ārstēšana, nevis skaitļa korekcija bez konteksta.

Biežākais sajaukums ir īsta ģinekomastija un tauku uzkrāšanās krūšu apvidū. Pirmajā gadījumā zem sprauslas ir taustāms blīvs dziedzera audu disks, otrajā ir mīksts taukaudu slānis bez skaidras robežas. Atšķirība ir svarīga, jo pirmais prasa hormonālu izmeklēšanu, bet otrais galvenokārt svara korekciju.

Otrs sajaukums ir simptomu piedēvēšana estradiolam, kad patiesais cēlonis ir citur. Nogurums, samazināta dzimumtieksme un noskaņojuma svārstības ir raksturīgas desmitiem stāvokļu, tostarp miega apnojai, depresijai, vairogdziedzera slimībām un dzelzs trūkumam.

Sporta un uztura bagātinātāju tirgū plaši piedāvā vielas ar apgalvojumu, ka tās nomāc estrogēnu vīrietim. Aromatāzes kavētāji ir īstas zāles ar nopietnām blakusparādībām, un to lietošana bez indikācijām apdraud kaulus un vielmaiņu. Šo zāļu lietošana ir ārsta, nevis trenera kompetence.

• Īsta ģinekomastija: blīvs, dažkārt jutīgs disks zem sprauslas.
• Tauku uzkrāšanās: mīksta, difūza, bez taustāma dziedzera.
• Vienpusējs ciets veidojums: prasa steidzamu izmeklēšanu, lai izslēgtu audzēju.
• Zāļu izraisītas izmaiņas: daudzi medikamenti var veicināt krūšu palielināšanos.
• Pusaudža ģinekomastija: bieža un parasti pārejoša, bet vērts parādīt ārstam.

Vissvarīgākais praktiskais secinājums ir tas, ka estradiola līmeni vīrietim nevajag vērtēt kā atsevišķu skaitli, bet gan attiecībā pret testosteronu un pret klīnisko ainu. Cilvēks ar augstu testosteronu un attiecīgi augstāku estradiolu var būt pilnīgi vesels, savukārt tāds pats estradiola skaitlis pie zema testosterona jau norāda uz problēmu.

Otrs ir tas, ka estradiols vīrietim daudzviet darbojas, nemaz nenonākot asinīs. Tas veidojas tieši tajā audā, kur ir vajadzīgs, iedarbojas uz kaimiņu šūnām un tur arī tiek sadalīts. Tāpēc asins analīze neatspoguļo hormona daudzumu, kas reāli iedarbojas kaulā vai smadzenēs, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc terapiju nevada tikai pēc laboratorijas skaitļa.

Trešais ir vecuma dinamika. Ar gadiem vīrietim testosterons pakāpeniski samazinās, bet estradiols, pateicoties taukaudu pieaugumam, var saglabāties vai pat paaugstināties. Tieši šī attiecības maiņa, nevis viena hormona krišanās, izskaidro daļu no izmaiņām ķermeņa uzbūvē un krūšu dziedzeru palielināšanos vecākiem vīriešiem.