Atklāšana, ko dažkārt dēvē par izpaušanu, ir process juridiskās procedūras ietvaros, kurā abas lietā iesaistītās puses izmeklē lietas faktus, lai savāktu apliecinošus materiālus, ko var izmantot tiesas procesā, un tām ir pienākums dalīties materiālos ar pretējās puses advokātu. Juridiskās atklāšanas ideja ir tāda, ka lieta tiks izskatīta godīgāk, ja abām pusēm ir visi fakti, un, zinot, kādus materiālus pretējā puse plāno izmantot, var ļaut juridiskajai komandai sagatavoties, lai viņi netiktu pieķerti tiesā. . Šī procesa vadlīnijas dažādās tiesību sistēmās un valstīs atšķiras.
Tiklīdz ir iesniegta oficiāla prasība neatkarīgi no tā, vai tā ir civiltiesiska vai krimināllieta, sākas juridiska atklāšana. Advokāti vēlas savākt pēc iespējas vairāk informācijas par lietu, lai varētu to izmantot tiesā. Šī informācija ietekmēs lietas struktūru, palīdzēs advokātam izlemt, kā strīdēties, un tiks izmantota, lai atbalstītu vai grautu dažādas teorijas un ieteikumus, kas parādīsies tiesas zālē. Piemēram, ja kāds tiek apsūdzēts par kāda cilvēka slepkavību ar cirvi, kura lietošanai ir vajadzīgas divas rokas, un apsūdzētajam ir vienas rokas nervs, šo faktu var izmantot, lai liktu domāt, ka ir maz ticams, ka apsūdzētais ir izdarījis noziegumu.
Juridiskā atklāšana ietver dokumentu vākšanu, liecinieku apgalvojumus un lietiskus pierādījumus. Cilvēki var doties uz vietām, kur notikuši ar lietu saistīti notikumi, lai tos dokumentētu, var nolīgt privātizmeklētājus informācijas vākšanai un konsultēties ar lieciniekiem ekspertiem, lai uzzinātu viņu viedokli par materiāliem, kas saistīti ar lietu. Advokāti var arī iesniegt atklāšanas pieprasījumus pretējās advokātes.
Pieprasījums var ietvert mutisku vai rakstisku interviju, lūgumu apstiprināt vai noliegt faktus, lūgumu pārbaudīt pierādījumus, kas attiecas uz lietu, un iespēju noskaidrot, kurus lieciniekus pretējās advokāts plāno izsaukt. Cilvēkiem ir jāizpilda juridiskie atklāšanas pieprasījumi, ja vien viņi nevar pierādīt, ka pieprasījums attiecas uz informāciju, kas ir kaut kādā veidā aizsargāta. Ir noteikta veida informācija, kas cilvēkiem nav jāatklāj atklāšanas laikā.
Krimināllietās prokuratūrai ir pienākums nodot visus tās atrastos materiālus, kas var attaisnot apsūdzēto, neatkarīgi no tā, vai prokuratūra šo informāciju būtu izmantojusi tiesā. Piemēram, ja izmeklētāji atrod drošības lenti, kurā redzams, ka nozieguma izdarīšanas laikā kāds atradās citā vietā, nevis nozieguma vietā, tas ir jāiesniedz aizstāvībai. Tāpat aizstāvībai ir pienākums nodot noteikta veida informāciju prokuratūrai juridiskās atklāšanas laikā.