Kamieļu piens ir piens, kas iegūts no kamieļiem. Šis piena veids ir daudz izplatītāks nekā citi piena veidi vietējos kamieļu dzīvotnēs, kas parasti ir ļoti karsti un sausi. Atšķirībā no citiem daudziem citiem dzīvniekiem, kamieļi var izturēt ļoti sausu klimatu ar nelielu ūdens daudzumu. Daži pētījumi liecina, ka kamieļu piens ir arī veselīgāks par parasto govs pienu, kas izplatīts rietumos. Lai gan tas ir diezgan izplatīts Tuvo Austrumu valstīs, šāda veida piens ir reti sastopams tādās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis.
Govīm un citiem piena dzīvniekiem parasti ir grūti izdzīvot sausā klimatā. Šāda veida dzīvniekiem bieži ir nepieciešams pārāk daudz ūdens un pat gaisa kondicionēšanas, lai viņi izdzīvotu. Ir pārāk grūti un dārgi turēt šos dzīvniekus piena ražošanas nolūkos.
No otras puses, kamieļus parasti ir daudz vieglāk turēt šādos klimatiskajos apstākļos. Viņi ne tikai spēj izturēt karstumu, bet arī daudz ilgāk var iztikt bez ūdens. Vidēji lielākā daļa kamieļu var izdzīvot vairākas nedēļas bez ūdens, un tie spēj izdzīvot arī, uzturā lietojot tuksneša skrubi. Šajā laikā kamieļu mātīte spēj nodrošināt arī kamieļa pienu saviem pēcnācējiem, kā arī cilvēkiem.
Runājot par veselību, kamieļu pienam ir vairākas priekšrocības. Salīdzinot ar govs pienu, tajā ir vairāk olbaltumvielu, C vitamīna un B vitamīna. Kamieļu pienā ir arī vairāk dzelzs un kālija. Šāda veida pienā ir arī mazāk tauku un holesterīna.
Daži pētījumi liecina, ka kamieļu piena ķīmiskais sastāvs ir ļoti tuvs pienam, ko ražo mātes. Visticamāk, tas ir saistīts ar faktu, ka kamieļa gremošanas sistēma ir ļoti līdzīga cilvēka gremošanas sistēmai. Atšķirībā no govīm un citiem liellopiem, kamieļiem ir tikai viens vēders, tāpat kā cilvēkiem. Šāda veida pienu var izmantot, lai ārstētu nepietiekamu uzturu zīdaiņiem.
Lai gan kamieļu piens bieži tiek uzskatīts par galveno Tuvo Austrumu un Āfrikas virtuvi, tas parasti ir retāk sastopams citos pasaules reģionos. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir tikai nedaudzas kamieļu pienotavas. Savukārt no 2009.gada šo pienotavu īpašnieki pienu drīkstēja tikai patērēt paši, nevis pārdot. Pārtikas un zāļu pārvaldei (FDA) joprojām bija jāpārbauda kamieļu piena paraugi, lai noteiktu patogēnus un zāļu atliekas, pirms pienu varēja pārdot komerciāli.