Kara noziegums ir noziegums, ko kara laikā pastrādā civilpersona vai militārpersona. Kara noziegumi ir bijusi problēma visā cilvēces vēsturē, lai gan kriminālvajāšana par šādiem noziegumiem īsti parādījās tikai 20. gadsimtā, pateicoties vispārējai sabiedrības sašutumam par Vācijas un Japānas spēku noziegumiem Otrā pasaules kara laikā. Diemžēl šo terminu var būt nedaudz sarežģīti definēt, jo tas ir nedaudz neskaidrs. Arī kara noziegumus ir grūti saukt pie atbildības un pierādīt.
Lielākā daļa valdību piekrīt, ka jebkura darbība, kas pārkāpj starptautiskās konvencijas un vienošanās par karadarbību, ir kara noziegums. Piemēram, Ženēvas konvencija ir aizliegta karagūstekņu ļaunprātīgai izmantošanai, un tāpēc tā tiek uzskatīta par kara noziegumu. Perfidija, apzināta ienaidnieka maldināšana, arī ir kara noziegums. Noziegumi pret cilvēci, piemēram, spīdzināšana, genocīds, masveida deportācijas un citi vajāšanas akti arī tiek uzskatīti par kara noziegumiem, ja tie notiek kara laikā.
Ideālā gadījumā atsevišķām valstīm vajadzētu saukt pie atbildības savus kara noziedzniekus, un vairākās valstīs pēc kara periodiem ir izveidoti tribunāli, lai aizdomās turētos kara noziedzniekus attaisnotu vai notiesātu un piespriestu sodu. Citos gadījumos neitrālas tiesas, piemēram, Hāgas tiesas, ir tiesājušas kara noziedzniekus pēc kara perioda. Tiesas process parasti ietver upuru liecības, ja iespējams, kopā ar lieciniekiem un profesionāļiem, piemēram, tiesu medicīnas antropologiem, kuri analizē pierādījumus vietās, kurās ir aizdomas par noziedzīgu darbību. Sodi par kara noziegumiem atšķiras atkarībā no nozieguma apmēra un tiesas gribas.
Pirmie nopietni mēģinājumi saukt pie atbildības kara noziedzniekus notika pēc Pirmā pasaules kara, un tie lielākoties tika uzskatīti par neveiksmīgiem. Taču pēc Otrā pasaules kara Vācijā, Buremburgā, tika izveidots tribunāls, lai tiesātu aizdomās turamos kara noziedzniekus. Tribunālu vadīja sabiedroto okupācijas spēki, un Nirnbergas prāvas laikā tika tiesāti vairāki ievērojami nacisti, tostarp Hermans Gērings un Rūdolfs Hess. Šis tribunāls noteica pamatu turpmākai kriminālvajāšanai pret aizdomās turētajiem kara noziedzniekiem un izraisīja izmaiņas starptautiskajā attieksmē par kara noziegumu jēdzienu.
Starptautiski tādas organizācijas kā ANO var pārraudzīt konfliktu zonas, lai atklātu kara noziegumu pazīmes. Dažos gadījumos aizdomās turētos kara noziedzniekus var nosūtīt uz neitrālu tiesu, piemēram, Starptautisko Krimināltiesu Hāgā, ja Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata, ka viņi netiks pienācīgi tiesāti viņu izcelsmes valstīs. Šī starptautiskā tiesa ir ļoti konkrēti formulējusi iestādes, lai nodrošinātu, ka tās pilnvaras netiek ļaunprātīgi izmantotas.