TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir naida noziegums?

Īsā atbilde

Naida noziegums ir noziedzīgs nodarījums, kura izdarīšanu pamudinājis naids vai aizspriedumi pret cietušā piederību kādai grupai, piemēram, pret viņa tautību, ādas krāsu, reliģisko pārliecību, invaliditāti vai seksuālo orientāciju. Tas nav atsevišķs nodarījuma veids pats par sevi, bet parasts noziegums, kuram klāt nāk aizspriedumu motīvs.

Lai runātu par naida noziegumu, vienlaikus ir jābūt diviem elementiem. Pirmais ir pamatnodarījums, kas jau tāpat ir sodāms: miesas bojājumu nodarīšana, mantas bojāšana, draudi, huligānisms. Otrais ir motīvs, proti, ka upuris izraudzīts nevis nejauši un ne personisku attiecību dēļ, bet tāpēc, ka pieder vai šķiet piederīgs noteiktai grupai. Tieši motīva dēļ šādam nodarījumam ir plašākas sekas: cietušais ir viens, taču apdraudējumu izjūt visa kopiena, kurai viņš pieder.

Latvijas Krimināllikumā naida motīvs parādās divējādi. Pirmkārt, tas ir vērtējams kā atbildību pastiprinošs apstāklis, kas ļauj tiesai par to pašu nodarījumu piemērot bargāku sodu. Otrkārt, ir atsevišķi noziedzīgu nodarījumu sastāvi, kas vērsti pret naida un nesaticības izraisīšanu, tostarp publisku aicinājumu izteikšanu pret kādu grupu. Konkrēto pantu redakcijas laika gaitā ir grozītas un aizsargājamo pazīmju uzskaitījums papildināts, tāpēc aktuālais formulējums vienmēr jāpārbauda likuma spēkā esošajā redakcijā.

Naida noziegumu bieži jauc ar naida runu. Naida runa ir izteikumi, kas kūda uz naidu vai vardarbību, un tā var būt sodāma pati par sevi, pat ja neviens fiziski nav cietis. Naida noziegums turpretī vienmēr ietver citu, jau sodāmu rīcību. Vēl viens pārpratums ir uzskats, ka pietiek ar apvainojošiem vārdiem uzbrukuma laikā: apsaukāšanās ir svarīgs pierādījums par motīvu, bet izmeklētājam un tiesai motīvs ir jāpierāda kopumā, vērtējot arī iepriekšējos izteikumus, simboliku un vietas un laika izvēli.

Tipiski piemēri ir uzbrukums cilvēkam pēc tam, kad uzbrucējs dzirdējis viņu runājam svešvalodā, sinagogas, mošejas vai kapsētas apgānīšana ar naidīgiem uzrakstiem, kā arī sistemātiska vajāšana skolā pret skolēnu ar invaliditāti. Praksē grūtākais ir nevis notikuma konstatēšana, bet motīva pierādīšana, tāpēc liela nozīme ir tam, cik precīzi cietušais un liecinieki apraksta pateiktos vārdus un uzbrucēju uzvedību.

Ja notikums jau ir noticis, secība ir šāda. Vispirms drošība: attālināties no vietas un, ja ir ievainojumi, saņemt medicīnisko palīdzību, jo ārsta dokumentēts miesas bojājumu apraksts vēlāk ir pierādījums. Tad iesniegums policijā, kurā atsevišķi un burtiski atreferēti pateiktie vārdi, nevis pārstāstīti savos vārdos. Pēc tam lieciniekiem lūdz kontaktinformāciju un pieraksta, ko tieši katrs redzēja. Visbeidzot fiksē apkārtni: videonovērošanas kameru izvietojumu tuvumā, jo ierakstus glabā ierobežotu laiku, un lūgums tos saglabāt jāizsaka nekavējoties.

Kur ziņot un kā palīdzēt izmeklēšanai

Par uzbrukumu vai draudiem jāziņo Valsts policijai, steidzamos gadījumos zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112. Ja notikums risinājies internetā, pirms sūdzības iesniegšanas ir vērts saglabāt ekrānuzņēmumus ar redzamu datumu, profila nosaukumu un saiti, jo saturu var izdzēst.

Cietušajam noteiktos gadījumos ir tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, kā arī uz psiholoģisko atbalstu un bezmaksas konsultāciju cietušo atbalsta organizācijās. Ar diskrimināciju saistītos jautājumos, kas paši par sevi nesasniedz noziedzīga nodarījuma līmeni, sūdzību var iesniegt tiesībsargam.

Ar ko to nedrīkst jaukt

Naida noziegums nav jebkurš konflikts, kurā iesaistītas dažādu tautību vai reliģiju personas. Ja strīds radies kaimiņu attiecību, parāda vai personiska aizvainojuma dēļ, motīvs nav aizspriedumi, pat ja sadusmojies cilvēks izteicis aizvainojošus vārdus.

Tas nav arī administratīvais pārkāpums, piemēram, sīkais huligānisms, kaut gan ārēji situācija var izskatīties līdzīga. Kvalifikāciju nosaka izmeklētājs un prokurors, un tieši tāpēc iesniegumā svarīgi ir aprakstīt faktus, nevis pašam piedāvāt juridisku vērtējumu.

Ja cieš darbinieks vai skolēns

Darba vidē aizskaršana pēc aizsargājamas pazīmes ir arī darba tiesību un diskriminācijas aizlieguma jautājums. Darbiniekam ir tiesības iesniegt sūdzību darba devējam, un darba devējam ir pienākums to izskatīt un novērst atkārtošanos. Paralēli var vērsties Valsts darba inspekcijā vai pie tiesībsarga.

Skolā sistemātiska vajāšana ir izglītības iestādes atbildības jomā. Vecākam vispirms jāvēršas pie klases audzinātāja un skolas vadības rakstiski, lūdzot fiksēt gadījumus un rīcības plānu. Ja tas nelīdz, nākamais adresāts ir pašvaldības izglītības pārvalde un Izglītības kvalitātes valsts dienests, bet smagos gadījumos policija. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums, un konkrētā situācijā ir vērts konsultēties ar juristu.

Avoti