Karstā izziņa apstrādā informāciju galvenokārt ar emocijām un pieredzi, kas glabājas ilgtermiņa atmiņā. To varētu saukt par motivētu spriešanu, jo persona, kas izmanto karsto izziņu, lai izsvērtu vairākas iespējas, var būt neobjektīva no iepriekšējiem notikumiem. Karstā izziņa var novest pie tūlītēja lēmuma, pamatojoties uz pozitīviem vai negatīviem stimuliem, kas saistīti ar personīgām emocijām. Turpretim aukstā izziņa ietver apzinātu faktu un loģikas izmantošanas procesu, lai pieņemtu lēmumus.
Zinātnieki atklāja, ka karstā izziņa aktivizē noteiktu smadzeņu daļu, kas saistīta ar emocionālo reakciju. Atsevišķs smadzeņu apgabals, kas kontrolē racionālu problēmu risināšanu, kļūst aktīvs, ja tiek izmantota abstraktā spriešana jeb aukstā izziņa. Pētnieki aplūkoja šos dažādos domāšanas procesus saistībā ar morāliem lēmumiem un to, kā cilvēki izvēlas politiskos kandidātus.
Motivēta argumentācija, kuras pamatā ir emocijas, var izskaidrot, kāpēc cilvēki ignorē negatīvo informāciju, ja tā ir pretrunā ar izvēlēto opciju. Viens pētījums parādīja, ka lēmumi, kas balstīti uz emocijām, tika pastiprināti, jo cilvēki noraidīja jaunus datus par politiskajiem kandidātiem, kas satur negatīvu informāciju. Šie pētījuma dalībnieki meklēja informāciju, lai atbalstītu savus tūlītējos iespaidus, vienlaikus maz ticams, ka ir pretēji pierādījumi.
Karstā izziņa varētu būt evolucionāra, automātiska reakcija, kuras pamatā ir vienaudžu atdarināšana kultūrā. Emocionālas situācijas, kas izraisa bailes, piemēram, var tikt saglabātas bezsamaņā un izraisītas līdzīgu notikumu rezultātā. Lēmumi, kuru pamatā ir karstā izziņa, var šķist impulsīvi, bet arī efektīvi izraisīt tūlītēju reakciju kritiskās vai bīstamās situācijās. Šie domāšanas procesi var noteikt sociālo attieksmi noteiktās kultūras grupās.
Psihologi uzskata, ka morālie lēmumi parasti izriet no emocionāliem smadzeņu reģioniem. Kognitīvā uzbudinājums, kas balstīts uz emocijām, var aptumšot spriedumu, kad cilvēks pieņem lēmumus. Viņš vai viņa var kļūt atsaucīgāks, ja viņam tiek sniegta informācija, kas izraisa pagātnē piedzīvoto uzbudinājumu. Šos datus var viegli izgūt, jo informācija ir kodēta atmiņā.