Kas ir karstā vajāšana?

Karstā vajāšana ir aktīva un dažkārt tūlītēja tiesībaizsardzības iestādes vai amatpersonas vajāšana pēc personas, kura ir izdarījusi, izdara noziegumu vai tiek turēta aizdomās par nozieguma izdarīšanu. Karsta vajāšana nozīmē, ka pūles tiek pieliktas bez nepamatotas kavēšanās, un, lai gan tai nav jābūt tūlītējai veikšanai, to bieži lieto kā sinonīmu tūlītējai vajāšanai. Šo terminu var izmantot, lai aprakstītu arestu, kas tiek veikts pēc tam, kad izmeklēšanā ir atklāts aizdomās turamais, vai vajāšanu, lai vajātu aizdomās turamo personu, kas ir izdarījusi noziegumu, piemēram, situācijās, kad notiek automašīnas zādzība vai braukšana reibumā (DUI). ). Karstā vajāšana var arī ļaut amatpersonai turpināt vajāt aizdomās turamo citas aģentūras vai valsts jurisdikcijā.

Sākotnēji to lietoja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) krasta apsardze aizlieguma laikmetā, lai apzīmētu personu vajāšanu, kuras, domājams, kontrabandas ieved nelegālā alkohola ievešanu ASV, vajāšanu joprojām izmanto likumsargi un profesionāļi. Šo terminu var izmantot, lai aprakstītu tūlītēju vajāšanu situācijā, kad aizdomās turamais transportlīdzeklī atsakās piesēsties virsniekam vai ja tiek mēģināts aizbēgt no nozieguma vai aresta vietas. Šāda vajāšana var tikt uzsākta arī ar orderi vai bez tā, ko nosaka situācijas potenciāli tūlītējais raksturs.

Šo terminu var izmantot arī, lai aprakstītu vajāšanas situāciju, kad tiesībaizsardzības darbinieks vajā aizdomās turamo personu, kas ir devies uz kaimiņu jurisdikciju, un amatpersonai pirms iebraukšanas nav laika pienācīgi informēt šīs teritorijas tiesībaizsardzības iestādes. Parasti, kad vienas aģentūras darbiniekiem ir jāierodas citas aģentūras jurisdikcijā esošajā teritorijā, viņiem ir jāiziet noteiktas procedūras, lai nodrošinātu pareizu izmeklēšanas norisi abās jomās. Tomēr, ja darbinieks kādu aktīvi vajā un šī persona ierodas citā jurisdikcijas apgabalā, policists, kas vajā, parasti var sekot, neuztraucoties par to, vai iet cauri pareizajiem kanāliem.

Šādos “karstās vajāšanas” statūtos var ietilpt valsts tiesību akti par tiesībaizsardzības dienesta darbinieka ieceļošanu štatā no kaimiņvalsts, vajājot aizdomās turamo personu. Statūtos var ietvert konkrētu informāciju par vajāšanas veidu vai prasību par nozieguma smagumu, par kuru ir aizdomas vai tas tiek izdarīts, lai attaisnotu atteikšanos no standarta procedūrām. Līdzīgi likumi var pastāvēt arī starp kaimiņvalstīm, īpaši tādās vietās kā Eiropa, kur daudzas valstis atrodas salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā telpā. Šāda veida vajāšanas statūti ļauj vajāšanā iesaistītajiem darbiniekiem turpināt centienus aizturēt aizdomās turamo personu, ko netraucē jurisdikcijas problēmas.