Katatoniskā uzvedība tiek raksturota kā pārspīlētas motora kustības vai normālu motoru kustību zudums, kas bieži izraisa muskuļu stīvumu. Šis simptoms ir īpaši izplatīts tiem, kam ir noteikti psihiski vai fiziski traucējumi, tostarp katatoniskā šizofrēnija un Parkinsona slimība. Elektrokonvulsīvā terapija un recepšu medikamentu lietošana ir tipiskas katatoniskas uzvedības ārstēšanas iespējas. Jebkuri jautājumi vai bažas par katatonisku uzvedību vai labāko ārstēšanas veidu konkrētā situācijā ir jāapspriež ar ārstu vai citu medicīnas speciālistu.
Nespēja pārvietot vienu vai vairākas ķermeņa daļas, simptoms, kas pazīstams kā fiziska nekustīgums, ir izplatīta katatoniskas uzvedības forma. Pacients var pilnībā nespēt kustēties vai runāt, vai dažos gadījumos tiek ietekmēta tikai viena ķermeņa daļa. Var šķist, ka cilvēks ar katatonisku uzvedību tukši skatās kosmosā un maz vai nemaz nezina par tuvāko apkārtni.
Tā vietā, lai nevarētu pārvietoties, katatoniskā uzvedība var izpausties kā pārmērīga mobilitāte. Pacients var mežonīgi vicināt rokas, it kā būtu ārkārtīgi satraukts, vai pat radīt situācijai neatbilstošus trokšņus. Ārkārtēja pretestība ir vēl viens katatoniskas uzvedības veids, un tas var ietvert atteikšanos vai nespēju ievērot norādījumus vai reaģēt uz ārējiem stimuliem.
Dažos gadījumos katatoniskā uzvedība var ietvert citu cilvēku kustību vai runas atdarināšanu vai kopēšanu. Piemēram, pacients var nepārtraukti atkārtot vārdu, ko kāds cits tikko teica, vai var atkārtot ķermeņa kustību atkal un atkal. Obsesīvas kustības vai rutīnas ir arī bieži sastopami katatonisku traucējumu simptomi.
Daudziem cilvēkiem, kuri cieš no katatoniskiem traucējumiem, var rasties maldi un halucinācijas, īpaši, ja cēlonis ir psihiski traucējumi, piemēram, šizofrēnija. Kustības var šķist neveiklas vai nekoordinētas, un skartajai personai var būt grūtības funkcionēt sociālās situācijās, piemēram, darbā vai skolā.
Emocionālie traucējumi ir vieni no visbiežāk sastopamajiem katatonisko traucējumu simptomiem. Skartā persona var šķist pilnīgi bez emocijām, lai gan parasti ir ļoti liela trauksme. Pacients var kļūt sociāli izolēts neatbilstošas uzvedības un plašas sabiedrības izpratnes trūkuma dēļ. Recepšu medikamenti vai elektriskās strāvas izmantošana var būt noderīga dažu katatonisku uzvedību ārstēšanā. Uzraugošais ārsts vai terapeits var palīdzēt pacientam izlemt par vispiemērotākajām ārstēšanas metodēm konkrētai situācijai.