Kas ir klindamicīna rezistence?

Rezistence pret klindamicīnu attiecas uz baktēriju celmu, ko reiz nogalināja klindamicīns, bet kuram ir izveidojusies imunitāte pret šīm zālēm. Baktērija ir dzīvs organisms, kas spēj pielāgoties savai videi, lai izdzīvotu. Antibiotiku terapija nogalina neaizsargātās baktērijas, bet spēcīgāki baktēriju celmi paliek un izstrādā veidus, kā pretoties antibiotikas klindamicīna toksiskajai iedarbībai. Kad baktērijas vairojas un nodod adaptīvās spējas saviem pēcnācējiem, baktēriju populācija attīsta plašu rezistenci pret zālēm. Baktēriju spēju pielāgoties un pretoties klindamicīna iedarbībai sauc par klindamicīna rezistenci.

Antibiotikas klindamicīns tika izstrādāts, lai cīnītos pret izplatītām infekcijām, ko izraisa anaerobās baktērijas, piemēram, malāriju, ādas infekcijas, toksoplazmozi, peritonītu, elpceļu infekcijas un zobu infekcijas. Šīs slimības lielākoties ir sabiedrībā iegūtas infekcijas, un tāpēc tās sastopamas ļoti lielā skaitā ļoti plašā vidē. Tik plašajā vidē baktērijām, kas izraisa šīs infekcijas, ir iespēja pielāgoties un pielāgoties. Atkarībā no baktēriju veida un tās pielāgošanās metodes baktērijas spēj neitralizēt klindamicīna iedarbību vai vairoties ātrāk, tādējādi pārspējot zāļu efektivitāti.

Antibiotiku rezistences problēma, tostarp rezistence pret klindamicīnu, ir kļuvusi par pasaules veselības problēmu. Slimību skaits, kuras reiz tika uzvarēts ar antibiotiku terapiju, piedzīvo pieaugumu, netraucēti izplatoties visā pasaulē vai ar dārgām un sarežģītām ārstēšanas alternatīvām. Pret meticilīnu rezistentā Staphylococcus aureus (MSRA) infekcija jeb “superbug”, kā to bieži sauc, ir draudošs klindamicīna rezistences piemērs. Šī izplatītā, pārnēsājamā ādas infekcija var izvērsties par ļoti smagu, miesu iznīcinošu vai letālu slimību. Vienīgā dažu MSRA infekciju ārstēšana ir slimās ķermeņa daļas noņemšana vai skartās ekstremitātes amputācija.

Lai novērstu klindamicīna rezistences briesmīgās sekas, medicīnas speciālisti iesaka ierobežot antibiotiku lietošanu un pareizu zāļu ievadīšanu ar antibiotiku terapiju. Klindamicīns nav piemērots tādām vīrusu infekcijām kā saaukstēšanās, gripa, bronhīts un daudzas ausu infekcijas. Antibiotiku drīkst ievadīt tikai tiem baktēriju celmiem, kurus tā ietekmē. Pacientiem ir jāpabeidz visa noteiktā deva, lai pilnībā iznīcinātu visus baktēriju celmus organismā.