Clivia ir augu ģints, kas pieder Liliaceae augu ģimenei. Tajā ir vairākas sugas, kas atgādina trompetes formas amariļus, no kurām lielākā daļa ir Dienvidāfrikas austrumu daļā. Daudzi klivijas augi veido oranžu trompetes formas ziedu kopu, taču ir dažas šķirnes, kas zied dzeltenus ziedus. Pilnībā pieaudzis klivijas augs parasti sasniedz 2 līdz 3 pēdas (apmēram 61 līdz 91 cm) garš, un platums ir 2 pēdas (apmēram 61 cm). Parasti paiet daži gadi, līdz klivijas augs ir pietiekami nobriedis, lai ziedētu.
Dažas izplatītas clivia sugas ir C. miniata, C. caulescens un C. nobilis. Miniata un caulescens parasti zied trīs gadus pēc sēklu stādīšanas, savukārt nobilis var uzziedēt līdz astoņiem gadiem. No visiem trim var izveidot lieliskus istabas augus podos.
Pavasarī un vasarā klivijas var novietot plašā māla podā uz palodzēm, kurām ir pietiekams saules starojums. Tuvojoties rudenim, podi jāpārvieto uz lieveni vai iekšpagalmu, lai tie pierastu pie vēsās temperatūras. Tas parasti ir nepieciešams pareizai ziedu pumpuriem pavasarī.
Ir vairākas lietas, kas var palielināt ziedu augšanas iespējamību, tostarp kvalitatīvs maisījums podos un papildu augu barība. Klivijas parasti dod priekšroku podu maisījumam, kas ir skābs un labi notecina, piemēram, kompostētu priežu mizu. Potaša pievienošana pota maisījumam ziemas beigās parasti veicina arī ziedu augšanu.
Mēslojuma pievienošana ik pēc trim līdz četrām nedēļām no agra pavasara līdz vasaras beigām var arī uzlabot ziedu augšanu. Klivijām, kas atrodas tuvu ziedēšanas stadijai, parasti ir nepieciešams mēslojums ar augstu kālija saturu. Turpretim klivijām, kas atrodas vairākus gadus no ziedēšanas, parasti ir nepieciešams mēslojums ar augstu slāpekļa un fosfora saturu.
Klivijas jālaista reizi nedēļā augšanas sezonā un retāk ziemā. Pirms nākamās laistīšanas augsnei jābūt sausai, pretējā gadījumā klivijā var attīstīties puve. Tikai tad, kad lapas sāk vīst, augam jāpavada vairāk ūdens.
Aizēnotas vietas dārzā vai koku klātas ainavas ir lieliska vieta kliviju stādīšanai. Savā dabiskajā meža vidē klivijas sacenšas ar apkārtējo koku saknēm par barības vielām un ūdeni. Tāda pati izturība ļauj klivijām izdzīvot zem pagalma kokiem. Koku segums nodrošina arī aizsardzību pret salu ziemas laikā.