Klusais burts būtībā ir burts, kas atrodams vārdā, kas faktiski netiek izrunāts, kad kāds šo vārdu pasaka skaļi, bet ir ļoti svarīgs vārda pareizai pareizrakstībai. Šāda veida burti ir diezgan izplatīti angļu valodā, un tie var padarīt mācīšanos rakstīt un lasīt diezgan apgrūtinošu daudziem cilvēkiem. Jaunajiem lasītājiem un rakstītājiem ir jāapgūst, kur atrodami klusie burti, lai viņi varētu pareizi izrunāt vārdu lasīšanas laikā. Kluss burts parasti ir kluss tikai noteiktās situācijās un var pat pāriet no klusa uz izrunātu atkarībā no vārda izmaiņām.
Ir vairāki veidi, kā vārdā var atrast kluso burtu, atkarībā no lietotās valodas un dažādu skaņu veidošanās. Tomēr šīs atšķirības lielākoties ir akadēmiskas, un klusā burta funkcija bieži vien kalpo, lai mainītu cita vārda izrunu. Mācoties lasīt un rakstīt tādā valodā kā angļu valoda, ir ļoti svarīgi, lai viņš vai viņa iemācītos atpazīt šos burtus un saprastu, kā pareizi tos lietot dažādos vārdos. Piemēram, angļu valodā daudzi klusie burti ir vai nu palīgburta, vai fiktīva burta formā.
Palīgburts ir klusā burta veids, ko izmanto, lai veidotu divzīmi, kas ir skaņa, ko nevar izveidot ar vienu burtu vai kas tiek radīta ar diviem burtiem noteiktās situācijās. Skaņas, kas izteiktas kā “-ng” vai “th-”, bieži tiek uzskatītas par digrāfiem, ko veido divu burtu kombinācija, kurā vienu var uzskatīt par palīgu. Klusu burtu angļu valodā var saukt arī par “fiktīvu burtu”, kas ir burts, kas netiek izrunāts vispār un bieži palīdz mainīt cita burta skaņu. Klusais “-e” daudzu vārdu, piemēram, “josla” un “sālījums”, beigās ir šāda veida burtu piemērs.
Pastāv arī dažas lingvistiskas situācijas, kurās burts atsevišķos vārdos var būt kluss burts, bet tas tiek izrunāts citos vārdos, kas veidoti līdzīgā vai identiskā veidā. Piemēram, burts “b” vārdā “ķemme” ir kluss; tomēr tas pats burtu izkārtojums “kombinēt” nozīmē “b” izrunāšanu. To var redzēt arī “n” un “nosodīt” beigās, kas kļūst izteikts kā “nosodījums”. Kluss burts var rasties arī no dubultiem burtiem vai dubultām skaņām, piemēram, otrais “f” no “klints” vai otrais “c” no “pulkstenis”.