Kolektīvā putošanās ir pastiprināta, satraukta reakcija, kas ir iespējama, kad cilvēku grupa kopā piedzīvo kaut ko emocionālu. Šai parādībai ir divas pilnīgi atšķirīgas puses. Šī kopiena var radīt pozitīvu pacilājošu epizodi, piemēram, reliģisku pieredzi, kas liek dalībniekiem justies tuvāk savam dievam vai līdzjutēju satraukumam sporta pasākumā. No otras puses, komunāla emociju reakcija var izraisīt arī to cilvēku morāles un kavēkļus, kas piedalās pasākumā, un tie var sakrist ar grupas morāli. Piemērs tam ir nekārtību laikā novērotā īpašuma iznīcināšana vai personiskā vardarbība.
Lai kolektīvā putošanās darbotos, ir jāapvieno daži galvenie elementi. Pirmkārt, cilvēku grupai ir jākoncentrējas kolektīvi uz vienu ideju vai rezultātu. Otrkārt, motivējošam spēkam, piemēram, harizmātiskajam runātājam, sociālajai netaisnībai vai pat sporta notikumam, ir jābūt katalizatoram, kas saista dalībniekus.
Kad abi šie elementi ir vietā, cilvēki grupā sāk mainīties. Cilvēka individualitāte paslīdēs prom. Katra cilvēka individuālo identitāti pārņems grupa, un attīstīsies grupas personība. Bieži vien, personiskajai identitātei sarūkot, emocijas pastiprinās un prāts kļūst uzņēmīgāks grupas ideju vai runātāja ideju pieņemšanai.
Grupas personība ir tas, kas nosaka kolektīvās putošanās iznākumu. Grupas personība var pamudināt cilvēku mainīt savu dzīvi uz labo pusi, atsakoties no narkotikām, vai motivēt cilvēku strādāt pie sociālām pārmaiņām, ziedojot naudu labdarības organizācijai vai fiziski strādājot labdarības organizācijā. Harizmātisks līderis, kas izmanto ganāmpulka uzvedību, var pat motivēt cilvēkus zaudēt svaru un ēst veselīgāk.
Reliģiskā pieredze, ko nodrošina šī kolektīvā grupu dinamika, bieži rada visspēcīgākās emocijas. Kolektīvi pacilājoša reliģiska pieredze var stiprināt dalībnieka ticību, likt viņam justies tuvāk savam dievam vai pat likt agnostiķim noticēt ticībai. Šīs dzīvi mainošās pieredzes vai nu nenotiktu ar cilvēku vienam, vai arī to būtu daudz grūtāk izkopt vienam. Kulti bieži izmanto kolektīvās dzirkstīšanas spēku, lai izveidotu saikni starp biedriem un pat lai audzētu jaunus locekļus.
Sporta pasākumi ir lielisks piemērs šai kopienai. Cilvēkam, kurš sēž mājās viens, ir mazāka iespēja emocionāli un pat fiziski iesaistīties savas komandas uzmundrināšanā. Tomēr līdzjutēju grupas, kas pulcējušās vai nu kāda mājā, ap televizoru, vai arī stadionā pulcējušies pūļi, bieži vien emocionāli un fiziski iesaistās kādas komandas iznākumā.
Kolektīva putošanās var arī motivēt cilvēkus darīt lietas, ko viņi nekad nedarītu vai pat nedomātu darīt kā indivīds. Nemieri tam ir labs piemērs. Dažreiz cilvēki, kas vienoti pret sociālo netaisnību, uzkrās grupas dusmas, kas pārspēj personīgo morāli. Likumpaklausīgie pilsoņi var nonākt uztvertās enerģijas valdzināšanā un izsist veikalu skatlogus vai mēģināt fiziski kaitēt policijai.