Kondominiju tiesības ir tiesību aktu kopums, kas paredzēts, lai regulētu cilvēku savstarpējo mijiedarbību dzīvokļu kopienas ietvaros. Daži dzīvokļu dzīvokļu tiesību akti tiek pieņemti valsts līmenī vietā, kur atrodas dzīvokļu nams. Citas kopīpašuma tiesības ir privāttiesības, kas izveidotas ar dzīvokļa statūtiem un ir juridiski spēkā tikai tāpēc, ka individuālie līgumu īpašnieki paraksta un piekrīt likumiem. Šādas privāto dzīvokļu māju tiesības tiesa īsteno kā līguma lietu.
Lielākajā daļā štatu valdība ir pieņēmusi dažus dzīvokļu likumus. Šie tiesību akti var ietvert obligāto informāciju, kas dzīvokļa īpašniekiem ir jāveic, lai pārdotu savu dzīvokli. Var būt arī likumi par to, kā jāstrukturē dzīvokļa īpašumtiesības. Piemēram, Sanfrancisko, Kalifornijā, ir daudz īpašumu, kas pieder saskaņā ar juridisko īpašumtiesību veidu, ko sauc par kopējiem īrniekiem. Ja īpašnieki, kuriem pieder šie kopīgie īrnieki, vēlas pārveidot par dzīvokļu mājām, viņiem ir jāievēro īpašas prasības un jāvēršas valstī par dzīvokļa pārveidošanu.
Tomēr lielākā daļa dzīvokļu tiesību aktu ir privāttiesības, kas pastāv starp pusēm. Kad persona pārceļas uz dzīvokli, viņam, iespējams, būs jāparaksta dokuments, kurā norādīts, ko viņš drīkst un ko nedrīkst darīt dzīvokļa ēkā. Šajos nolikumos vai juridiskajos dokumentos var būt norādīts, kā jākopj koplietošanas telpas, un ir noteikti aizliegumi, ko drīkst un ko nedrīkst darīt koplietošanas telpās. Parasti līgumos vai dzīvokļu nolikumos ir noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir jāmaksā nodevas dzīvokļa valdei, jāuztur savs dzīvoklis atbilstoši noteiktiem standartiem un viņš nedrīkst veikt noteiktas izmaiņas vai veikt būvniecību bez iepriekšējas padomes atļaujas un apstiprinājuma.
Dzīvojamo māju statūtos ietvertie likumi ir izpildāmi, jo līgumtiesības nosaka, ka cilvēki var slēgt privāttiesības vai līgumus un ka tiesa piešķirs tiem juridisku spēku, tos izpildot. Daudzos dzīvokļu nolikumos ir noteikts, ka strīdi ir jāizšķir šķīrējtiesā, kas nozīmē, ka likums nosaka, ka strīdā iesaistītajām pusēm ir jāievēro šķīrējtiesas procedūras un strīds jāizšķir neatkarīgam trešās puses šķīrējtiesnesim. Šādos gadījumos šķīrējtiesneša lēmums ir juridiski saistošs un strīdā iesaistītajām pusēm ir jāpilda lēmums. Citos gadījumos strīdus par dzīvokļa statūtiem faktiski izšķirs tiesnesis vai žūrija.